Gatavojoties Ziemassvētku eglīšu iegādei, šogad pircēji vairāk
interesējoties par balteglēm, savukārt podiņu egles vairs neesot tik
ļoti pieprasītas kā iepriekš, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Stādu
audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas “Dimzas” līdzīpašnieks
Andrejs Vītoliņš.
“Pasūtījumu apjoms pakāpeniski, bet lēnām aug. Par precīzākiem
apjomiem pāragri runāt, bet skaidrs, ka šogad īpaša interese ir par
balteglēm. Savukārt pēc eglītēm podiņos pieprasījums ir stabili zemā
līmenī. Manā audzētavā pēc tām ir nedaudz vairāk pasūtījumu nekā
pagājušajā gadā, tas gan nav rādītājs, bet kopumā podiņegles vairs nav
tik populāras,” atzina Vītoliņš.
“Turklāt, ja baltegle ir veidota, tai konkurentu nav – smaržīga,
mīkstām skujām, koša un nebirst. Tādēļ pēdējo divu gadu laikā vairāki
lielie stādaudzētāji ir sākuši Ziemassvētku egļu jeb dažādu šķirņu
baltegļu audzēšanu, vienlaikus testējot vēl dažādas šķirnes, jo gandrīz
nekas no tā, kas populārs Eiropā, pie mums īsti labi neaug,” sacīja
Vītoliņš.
Viņš arī norādīja, ka Latvijā toties labi aug un joprojām ir
iecienītas asās egles jeb sudrabegles, galvenokārt to zilganās krāsas un
kupluma dēļ, tāpat tiek audzētas baltegles, melnās egles un Kanādas
egles.
“Katrai šķirnei ir kāds knifiņš, kas to padara interesantu. Kanādas
eglei ir daudz čiekuru, melnajai eglei īpatnēja nokrāsa, sudrabeglei
ļoti simetrisks vainags. Tāpat joprojām ļoti iecienītas un lielākā daļā
tirdzniecības laukumos pie lielveikaliem būs parastās, bet formētās
egles, kas ātri aug. Formētas tās ir ļoti blīvas un izskata ziņā tām ir
priekšrocība salīdzinājumā ar mežā atrasto eglīti,” norādīja Vītoliņš.
Jautāts par šā gada eglīšu cenām, viņš atzina, ka audzētāji tās nav mainījuši, rēķinoties ar iedzīvotāju pirktspēju.
“Cenas nav mainījušās gadus divus, trīs, turas stabilās robežās.
Audzētavās vidējā griezto eglīšu cena ir pieci līdz septiņi lati par
metru, tirdzniecības laukumos attiecīgi, prognozēju, ka būs septiņi līdz
desmit lati par metru. Bet īstā tirdzniecības sezona vēl nav sākusies,
iespējamas cenu nelielas variācijas.
Diemžēl par nopietnām eksporta partijām nav dzirdēts – nav
informācijas. Toties parasto, formēto egli atsevišķi tirgotāji ved no
Polijas. Tas tikai nozīmē, ka joprojām audzēšanas apjomus var kāpināt.
“Diemžēl patlaban nav nodibināti pietekami nopietni sakari stādu
tirdzniecībā. Cenas ir ļoti izdevīgas, augstākas nekā vietējā tirgū, bet
problēma ir pasūtījumu komplektēšanā. Stādu audzētājiem ir grūti
nokomplektēt pietiekamu apjomu kravas, jo pieprasītais daudzums parasti
nav atrodams vienā audzētavā. Tikmēr, vācot egles pa vairākām
audzētavām, nevar nodrošināt produkcijas viendabīgumu,” sacīja Vītoliņš.
Stādu audzētāju biedrība dibināta 2001.gadā. Organizācijas darbības
mērķis ir stādu audzētāju, attiecīgo speciālistu un interesentu
apvienošana, lai veicinātu nozares attīstību, uzlabotu stādu audzētāju
izglītības līmeni, ražošanas vidi un profesionalitāti, lai veiksmīgi
palīdzētu sabiedrībai veidot zaļu un sakārtotu dzīves telpu.
