Zālāji, kas paredzēti pļaušanai un ganīšanai, kopumā šajā
pavasarī attīstījās lēni, ko sekmējis sausums un salīdzinoši zemā gaisa
temperatūra aprīlī un maija pirmajā pusē, norādīts Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājaslapā.
Veicot lauku apsekošanu 17.maijā un 18.maijā Vidzemē, Latgalē un Zemgalē,
LLKC agronomi konstatējuši, ka vietām vērojamas pērnās ziemas sekas un
zālāji nav pārcietuši kailsalu, kā arī kopumā zālāji attīstījušies
nevienmērīgi. Vietās, kur augsne ir mitrāka, zālāju zelmenis attīstās
labi, bet vietās, kur augsne ir sausa un vērojams mazāks mitrums,
zelmenis nīkuļo un neaug.
Vidzemes pusē zālaugi sasnieguši 12 līdz 30 centimetru augstumu,
savukārt vidējā zāles ražība pļaušanai paredzētajos laukos svārstās no
5,4 tonnām līdz 18,5 tonnām no viena hektāra atkarībā no zālaugu
sastāva.
Patlaban ganību zelmeņi ir sasnieguši ganīšanas garumu un sāks
pāraugt, lai arī ražība nav augsta. Lai nodrošinātu ganību rotāciju,
pēdējie ganāmie aploki šonedēļ jānopļauj, norāda LLKC eksperti.
Tā kā kopumā, neraugoties uz iepriekšējo dienu lietavām, pavasaris ir
sauss un zāles augšana pagaidām ir lēna, arī tad, ja govis tiek laistas
ganos, tās kūtī ir jābaro gan ar rupjo lopbarību, gan spēkbarību.
Latvijas laukos ganīšana populāra nelielajās saimniecībās, jo zāle ir
vislētākā lopbarība, kas ļauj samazināt piena pašizmaksu. Savukārt
lielajās un modernizētajās fermās, kur liellopu skaits ir vairāki
desmiti vai simti, dzīvnieki tiek turēti iekštelpās visu gadu un baroti
ar speciāliem maisījumiem.
