2017.gadā Latvijā reģistrēts mazāks skaits siltuma rekordu un vairāk
aukstuma rekordu nekā dažos iepriekšējos gados, liecina Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Šogad kopumā pārspēti 86 siltuma un 87 aukstuma rekordi attiecīgai
diennaktij, astoņi no tiem bija arī nacionālie rekordi. 2016.gadā laboti
135 siltuma un 22 aukstuma rekordi, bet 2015.gadā bija pat vairāk nekā
350 jaunu siltuma rekordu, no tiem 150 tika sasniegti decembrī.
Zemākā gaisa temperatūra 2017.gadā bija -31 grāds 7.janvārī Madonā un
Rēzeknē, savukārt augstākā temperatūra bija +34,3 grādi 12.augustā
Bauskā. 12.augustā gan Bauskas, gan Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts
visa mēneša karstuma rekords.
1., 2. un 10.aprīlī, gaisam sasilstot līdz aptuveni +20 grādiem, tika
pārspēts nacionālais siltuma rekords, savukārt 10.-12.maijā, termometra
stabiņam vietām noslīdot līdz -5..-6 grādiem, labots visas Latvijas
aukstuma rekords. 12. un 19.augustā Bauskā, gaisa temperatūrai
pakāpjoties attiecīgi līdz +34,3 un +30,9 grādiem, sasniegts šo datumu
nacionālais karstuma rekords.
Vairums aukstuma rekordu bija periodā no aprīļa līdz jūlijam,
savukārt lielākais skaits siltuma rekordu šogad bija februārī, aprīlī un
augustā. Oktobrī un novembrī netika pārspēts neviens temperatūras
rekords.
Visvairāk minimālās gaisa temperatūras rekordu šogad reģistrēts
Mērsraga novērojumu stacijā – kopumā desmit. Savukārt siltuma rekordi
visbiežāk pārspēti Alūksnē, kur septiņās diennaktīs tika reģistrēts
maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Kā ziņots, lielākā gaisa temperatūras novirze no normas šogad
novērota martā un decembrī – šie mēneši bija vairāk nekā divus grādus
siltāki nekā ierasts. No aprīļa līdz jūlijam gaisa temperatūra bija zem
1981.-2010.gada vidējās temperatūras, aprīlī un jūlijā noslīdot vairāk
nekā grādu zem normas.
2017.gada vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā sasniegusi +6,8
grādus, tas ir četras grāda desmitdaļas virs nomas, bet mazāk nekā
iepriekšējos četros gados.
