Pērn iespējas doties apmaksātās vizītēs uz Ķīnu izmantoja dažādu nozaru pārstāvji, tostarp politiķi, un nereti pēc šādiem braucieniem personas apzināti un atsevišķos gadījumos arī neapzināti kļuva par Ķīnas interešu lobētājiem, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pārskatā par VDD darbību pagājušajā gadā.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2025. gadā Latvija nebija starp Ķīnas specdienestu prioritārajiem izlūkošanas mērķiem. Vienlaikus Ķīnas specdienesti saglabāja ieinteresētību izlūkinformācijā par politiskām norisēm, aizsardzības jomas aktualitātēm un ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī Latvijas aktivitātēm NATO un ES institūcijās un šo starptautisko organizāciju dienaskārtību.
Augstāko izlūkinformācijas ieguves potenciālu Ķīnai joprojām nodrošināja izlūkošana no savas teritorijas, kam labvēlīgus apstākļus radīja Latvijas valstspiederīgo ceļošana uz Ķīnu un nekritiskā attieksme pret šīs valsts radīto apdraudējumu. Ķīnas institūcijām un organizācijām sniedzot iespējas Latvijas iedzīvotājiem doties apmaksātās vizītēs uz Ķīnu, tika radīti labvēlīgi apstākļi Ķīnas specdienestiem potenciālu informācijas avotu un interešu lobētāju atlasei un vervēšanai, teikts pārskatā.
Kā liecina VDD iegūtā informācija, iespējas doties apmaksātās vizītēs uz Ķīnu pērn izmantoja Latvijas akadēmiskās un zinātnes vides pārstāvji, politiķi, uzņēmēji, kā arī kultūras nozares pārstāvji. Nereti pēc šādiem braucieniem personas apzināti un atsevišķos gadījumos arī neapzināti kļuva par Ķīnas interešu lobētājiem – aicināja uz ciešāku sadarbību ar Ķīnu un izplatīja Ķīnas Komunistiskās partijas oficiālos vēstījumus par Ķīnai stratēģiski svarīgiem jautājumiem.
Aizvadītajā gadā Ķīna ietekmes pozīciju veidošanai Latvijā primāri izmantoja tā dēvēto maigās varas politiku: popularizēja ķīniešu kultūru, veicināja ciešāku sadarbību akadēmiskajā jomā un arī citos veidos centās radīt priekšstatu par sevi kā uzticamu, miermīlīgu un uz kopēju labumu un attīstību vērstu sadarbības partneri.
Vienlaikus VDD vērtējumā arī šīs Ķīnas aktivitātes ir saistāmas ar izlūkošanas riskiem, jo Ķīnas normatīvie regulējumi paredz tās uzņēmumu un valstspiederīgo pienākumu nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu Ķīnas valstij, tostarp specdienestiem. Šis pienākums attiecas arī uz citās valstīs reģistrētiem Ķīnas uzņēmumiem, kā arī ārzemēs dzīvojošiem, strādājošiem un studējošiem Ķīnas valstspiederīgajiem.
Tādējādi Ķīna izmanto tā dēvēto “visas sabiedrības” pieeju nolūkā iegūt sev interesējošu informāciju, tai skaitā zinātnisko un ekonomisko izlūkinformāciju.
Dienesta vērtējumā būtiskākā Ķīnas ietekme saglabājās Latvijas akadēmiskajā un pētniecības vidē. Ķīna turpināja izmantot jau esošos sadarbības formātus, piemēram, Konfūcija institūtu tīklu un sadarbības līgumus ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kā arī piedāvāt jaunus.
Tostarp VDD konstatēja, ka sadarbības piedāvājumi akadēmiskajā jomā bija viena no prioritātēm arī Ķīnas delegāciju un Konfūcija institūta vadības vizīšu laikā atsevišķās Latvijas pašvaldībās.
Izlūkošanas riskus turpināja radīt arī Ķīnā ražotu tehnoloģiju izmantošana valstiski nozīmīgos objektos un iestādēs, kā arī uzņēmumos, kas strādā ar sensitīviem datiem.
