SPKC aicina pārbaudīt vakcinācijas statusu pret masalām bērniem

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina pārbaudīt vakcinācijas statusu pret masalām bērniem.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) apkopotie dati liecina, ka 2023.gadā pasaulē tika novērots ievērojams masalu gadījumu un uzliesmojumu skaita pieaugums, tostarp 40 no 53 Eiropas reģiona valstīm un vismaz desmit Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

SPKC lēš, ka, visticamāk, masalu saslimšanas gadījumu skaits Eiropā turpinās pieaugt arī turpmākajos mēnešos nepietiekamas vakcinācijas aptveres dēļ. Turklāt masalu gadījumu skaita pieaugumu var veicināt cilvēku inficēšanās ceļojumos, kā arī masalu vīrusa cirkulācijas sezonālās īpatnības, kas sasniedz maksimumu ziemas beigās un pavasarī.

Pēc PVO datiem Eiropas reģiona valstīs 2023.gadā tika reģistrēti 58 114 masalu gadījumi, kas vairāk nekā 60 reizes pārsniedz 2022.gadā reģistrēto gadījumu skaitu – 904 gadījumi. 2023.gadā ziņots par 10 nāves gadījumiem masalu slimniekiem, bet 2022.gadā ne par vienu. Turklāt PVO dati liecina, ka epidemioloģiskā situācija ar masalām pēdējā laikā krasi pasliktinājusies, jo 2023.gada decembrī masalu gadījumu skaits pieaudzis divas reizes salīdzinājumā ar novembri – no 7436 līdz 15 747 gadījumiem.

Saskaņā ar ECDC datiem no 2023.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim 23 valstis Eiropas Savienības epidemioloģiskās uzraudzības sistēmai (TESSy) ir ziņojušas par 2361 masalu gadījumu. Lielāko daļu gadījumu ziņoja Rumānija – 1755, Austrija – 186, Francija – 118, Vācija – 82, Beļģija – 69, Itālija – 44, Polija – 37, Spānija – 13 un Zviedrija – 11.

Pārējās valstis, kurās ir ziņots par saslimšanas gadījumiem (Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle un Slovākija) 2023.gadā ir ziņojušas par mazāk nekā 10 masalu gadījumiem. 2024.gadā ES/EEZ ir ziņots par četriem ar masalām saistītiem nāves gadījumiem – trīs Rumānijā un viens Īrijā.

Tikmēr Latvijā pēdējos gados epidemioloģiskā situācija ar masalām bijusi relatīvi labvēlīga. 2023.gadā apstiprināts viens ievests masalu gadījums – saslimušais bērns bija inficējies ārzemēs.

Savukārt no 2020.-2022.gadam Latvijā nav reģistrēts neviens masalu gadījums, bet 2019.gadā reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi. Pēdējie masalu uzliesmojumi Latvijā reģistrēti 2018.gadā – 25 gadījumi un 2014.gadā – 36 gadījumi.

Masalas ir vakcīnnovēršama infekcija un vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā aizsargāties pret masalām un nepieļautu masalu uzliesmojumus. Kaut gan ikvienam bērnam Latvijā ir tiesības uz valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, SPKC vakcinācijas datu analīze liecina, ka ap 14 000 jeb 4% bērnu no viena līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. Tas ir ievērojams skaits neimūno bērnu, lai ļautu veidoties infekcijas izplatīšanās ķēdēm un izraisītu masalu uzliesmojumus arī mūsu valstī, turpinoties saslimstības pieaugumam citās valstīs un ņemot vērā, ka ceļo arī pret masalām nevakcinēti cilvēki.

Tādēļ SPKC aicina vecākus un ģimenes ārstus pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu pret masalām un vakcinēt bērnus, kuri nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā paredzētās potes. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kuri plāno doties ceļojumā.

Saskaņā ar PVO rekomendācijām, ja bērns vēl nav sasniedzis vakcinācijas vecumu, poti iespējams veikt no sešu mēnešu vecuma, bet, ja pote ir veikta līdz deviņu mēnešu vecumam, tad to vajadzētu atkārtot, kad bērns ir sasniedzis vakcinācijas vecumu.

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram neimūnam cilvēkam, kurš iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām, un, kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var norisēt ar smagām komplikācijām, brīdina SPKC.

Masalas bieži norit smagi un lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu, piemēram, leikēmiju, HIV/AIDS, kā arī grūtniecēm, jo var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības. Visbiežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Apmēram vienam no 1000 masalu pacientiem rodas iekaisums smadzeņu audos (encefalīts).

Šobrīd nav zāles pret masalu vīrusu, līdz ar to tiek izmantoti līdzekļi, kas mazina slimības simptomu smagumu. SPKC skaidro, ja drudzis ilgst vairāk par divām dienām pēc izsitumu parādīšanās, tas var liecināt par sarežģījumiem un paaugstinātu komplikāciju risku. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu.

Vakcinācijas dēļ masalas ir samazinājušās no kādreiz plaši izplatītas slimības, kas skāra gandrīz katru bērnu, līdz retam atsevišķam gadījumam visās pasaules valstīs. Tomēr nepietiekama vakcinācijas aptvere un pakāpeniska nevakcinētu bērnu skaita palielināšanās ir masalu uzliesmojumu iemesls. Vakcinācija ir vienīgais veids, kā aizsargāties pret masalām, tā ir efektīva un droša, uzsver SPKC.

Vakcinācijas kurss pret masalām ietver divas potes: 12 līdz 15 mēnešu un septiņu gadu vecumā. 2022.gadā Latvijā imunizācijas līmenis pirmai potei bija 96,9%, un tā bija veikta savlaicīgi 90,9% bērnu, bet otrai potei bija 85,9% – savlaicīgums 80,5%.

SPKC uzsver, ka lai novērstu masalu uzliesmojumus ir nepieciešama vismaz 95% vakcinācijas aptvere.