ST priekšsēdētājs: Pašvaldības drīkst noteikt azartspēļu ierobežojumus noteiktās teritorijās

Pašvaldības drīkst noteikt azartspēļu ierobežojumus noteiktās teritorijās, preses konferencē uzsvēra Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

ST atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.

Kā skaidroja Laviņš, šis spriedums nozīmē tikai to, ka no ST sprieduma publicēšanas brīža nebūs spēkā Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumu punkts, kas nosaka azartspēļu organizēšanas ierobežojumus visā Rīgas pašvaldības teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Taču tas nenozīmējot, ka pašvaldības, tostarp Rīgas dome, nedrīkst savā teritorijā noteikt šādus ierobežojumus azartspēļu organizēšanai. 

Šī sprieduma galvenā jēgā esot norādīt uz to, ka, demokrātiskā un tiesiskā valstī nosakot pamattiesību ierobežojumu, ir vajadzīgs pamatojums.

Šajā gadījumā runa esot par komersantu tiesību ierobežošanu uz īpašumu, teica ST priekšsēdētājs.

Lai noteiktu šādus ierobežojumus, esot jāizvērtē katra teritorija, kurā atļauta komercdarbība, un jāsaprot, vai ir pamatota azartspēļu ierobežošana. Pašlaik šāda pamatojuma Rīgas pašvaldībai nebija, teica Laviņš.

Ja pašvaldība izvērtēs teritorijas, kurās ir atļauta komercdarbība un azartspēļu organizēšana ir atļauts komercdarbības veids, un pēc šīs izvērtēšanas pašvaldība nonāks pie secinājum, ka komercdarbība nodarīs lielu kaitējumu sabiedrībai, tad šādi ierobežojumi var tikt noteikti.

Laviņš arī uzsvēra, ka lietā bija iesniegti pētījumi par azartspēļu negatīvo ietekmi un atkarību veicināšanu un ST apzinās kādas negatīvas sekas var izraisīt azartspēles.

Savukārt ST priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina skaidroja, kas jāņem vērā pašvaldībām, kuras šādus azartspēļu ierobežojumus vēlas noteikt.

Esot jāsaprot, ka azartspēļu organizēšana ir viens no atļautajiem un tiesiski regulētajiem komercdarbības veidiem.

Tādēļ, lai to pamatoti aizliegtu, jāizvērtē konkrētās teritorijas funkcionālais zonējums. Viņa uzsvēra, ka netiek prasīts katras konkrētās azartspēļu vietas izvērtējums, bet gan pašvaldībai jāvērtē teritorijas.

Kā piemēru viņa minēja iespēju pašvaldībām izvērtēt konkrētās teritorijas apbūves un infrastruktūras objektus, apdzīvotības blīvumu, iedzīvotāju un komersantu intereses un citus apstākļus.

Tāpat varot tikt vērtēta izglītības iestāžu esamība šajās teritorijās, bērnu rotaļu laukumu, sabiedriskā transporta pieturu un citu infrastruktūras objektu, kas paredz lielu iedzīvotāju kustību teritorijā, esamība, teica Kucina.

Viņa piebilda, ka pašlaik, nosakot ierobežojumus, pašvaldība neesot veikusi funkcionālo zonējumu izvērtējumu un pašvaldības lēmums neesot bijis balstīts racionālos apsvērumos.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja ST, nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

ST secināja, ka pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta.

ST atzina, ka teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu.

ST uzsvēra, ka pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmes 105. pantā un citās Satversmes normās komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos.

Ievērojot Azartspēļu likumā noteikto teritoriju izvērtēšanas principu, pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir jāizvērtē, piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai.

Papildu Azartspēļu likumā noteiktajiem ierobežojumiem organizēt azartspēles, izvērtējot konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, pašvaldība var liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļu laukumu tuvumā.

Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pēc attiecīgā izvērtējuma var noteikt teritorijās, kur ir augsta sabiedrības kustības intensitāte, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās. Pirms azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas visā Rīgas administratīvajā teritorijā pašvaldība šādu izvērtējumu nav veikusi.

Vienlaikus tiesa atzina, ka teritorijas plānošanas procesā, nosakot konkrētu azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumus, nav racionāli un lietderīgi veikt individuālu katras vietas izvērtējumu.

Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst Satversmes normām. Attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem un citām personām, kas sākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ST atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Jau ziņots, ka ST lieta bija ierosināta pēc azartspēļu kompāniju SIA “Olympic Casino Latvia”, SIA “Alfor” un SIA “Joker LTD” pieteikumiem.

Rīgas dome 2018.gadā nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 azartspēļu zāles, kas atrodas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.

Azartspēļu zāļu īpašnieki vērsās tiesā pret pašvaldību, bet ST domes noteiktos ierobežojumus atzina par pamatlikumam atbilstošiem. Šobrīd spēļu zāļu Rīgas centrā vairs nav.

Savukārt, lai slēgtu azartspēļu zāles visā pilsētas teritorijā, pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021.gadā pieņemtajā jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā.

Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), tādējādi kavējot arī azartspēļu vietu slēgšanu. Taču nākamais ministrs Māris Sprindžuks (AS) šo lēmums atcēla un Rīgas pašvaldība 2023.gada septembrī anulēja 139 atļaujas azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Šīs azartspēļu vietas jāslēdz piecu gadu laikā.

Pašvaldībā norādīja, ka tādējādi sabiedrība tiks aizsargāta no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes.

Savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācija uzskata, ka tiek pārkāptas komersantu tiesības uz īpašumu, tiesiskās paļāvības princips, kā arī ārvalstu investoru tiesības.

Foto: Unsplash