LETA
Pēdējo gadu laikā novērotas izmaiņas turīgo klientu segmentā, par “Private Banking” klientiem kļūstot arvien jaunākiem iedzīvotājiem, ceturtdien mediju pasākumā sacīja “Swedbank Private Banking” vadītāja Latvijā Karīna Kulberga.
Viņa skaidroja, ka to sekmējis straujš jaunuzņēmumu dibinātāju un vadītāju labklājības pieaugums. Tādējādi turīgā klienta vidējais vecums Latvijā samazinājies par pieciem gadiem – no 57 gadiem 2014.gadā līdz 52 gadiem 2022.gadā. Savukārt jauno profesionāļu īpatsvars ir vēsturiski lielākais.
Kulberga norādīja, ka Rietumeiropas valstīs un ASV turīgo klientu vidējais vecums svārstās ap 70 gadiem vai pat pārsniedz šo vecumu.
Kopumā turīgo klientu vērtējums par savu labklājību šā gada sākumā bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī – 84% klientu labklājība saglabājusies nemainīga vai augusi, kamēr 16% atzina, ka tā samazinājusies.
Pagājušajā gadā 20% turīgo klientu bija atzinuši, ka viņu labklājība samazinājusies, bet 65% norādīja, ka viņu labklājība saglabājusies nemainīga vai palielinājusies.
Kulberga informēja, ka Latvijā lielākā daļa jeb 99% turīgo klientu labklājība ir pašu dzīves laikā veidota, kamēr, piemēram, Vācijā tā katram trešajam ir mantota.
Tāpat Kulberga sacīja, ka jaunuzņēmumu attīstība ir ļāvusi labklājību audzēt arvien lielākam skaitam jauno profesionāļu vecumā no 26 līdz 45 gadiem.
Pēc “Swedbank Private Banking” datiem, visbiežāk jaunais turīgais klients ir jaunuzņēmuma dibinātājs, kuram izdevies uzņēmumu padarīt globālu un piesaistīt starptautiskus investorus, vai arī jaunuzņēmuma vadošais darbinieks, kuram piešķirtas akciju opcijas. Tas nozīmē iespēju labklājībai augt kopā ar jaunuzņēmuma attīstību.
Kulberga piebilda, ka šie gados jaunie “digitālie nomadi” arī daudz brīvāk iegulda finanšu tirgos, un viņiem ir daudz mazāka interese par ieguldījumiem vietējā nekustamo īpašumu tirgū, jo finanšu tirgi daudz veiksmīgāk risina diversifikāciju un neprasa papildu laiku ieguldījumu praktiskai pārvaldīšanai.
“Swedbank Private Banking” klientu vērtējumā lielāko labklājības pieaugumu viņiem nodrošinājuši veiksmīgi uzņēmējdarbības finanšu rezultāti – šādu atbildi norādījuši 46% aptaujāto, kā arī ieguldījumi vērtspapīros (31%) un nekustamajā īpašumā (31%).
Pēdējo divu gadu laikā augusi vērtspapīru loma attiecībā uz esošās labklājības veicināšanu, uzsvēra Kulberga. Ja 2019.gadā šo kā būtisku instrumentu norādīja 20% turīgo klientu, tad šā gada sākumā tie bija 31% klientu. Savukārt zelta un depozītu loma, kas pieauga pašā pandēmijas plaukumā, atkal mazinājusies un atguvusi līdzšinējo proporciju. Attiecīgi mazāk par 5% no klientiem šos aktīvus norāda kā tos, kas veicinājuši labklājības pieaugumu.
Taujāti par investīciju plāniem šogad, turīgākie bankas klienti atklājuši klasiskas investīciju izvēles, tostarp 52% plāno ieguldīt nekustamajā īpašumā, 47% plāno iegādāties akcijas, 37% plāno ieguldīt savā uzņēmējdarbībā, bet 31% plāno izmantot bankas gatavos risinājumus. Mazāks īpatsvars bankas turīgo klientu plāno investēt obligācijās, kā arī zeltā – 6%. Savukārt kriptovalūtā plāno investēt 5% turīgo klientu.
“Swedbank Private Banking” vecākais privātbaņķieris Sergejs Labors norādīja, ka finanšu tirgi šogad saskārušies ar daudziem izaicinājumiem, no tiem galvenais ir karš Ukrainā. Šobrīd ir grūti novērtēt visu ar karu saistīto ietekmi uz finanšu tirgiem, taču investorus pat vairāk satrauc augstā inflācija un attiecīgi centrālo banku sagaidāmā politikas maiņa.
Labors prognozēja, ka jau rudenī centrālās bankas būs spiestas sākt īstenot stingrāku monetāro politiku, nekā tika lēsts iepriekš, un īpaši asi uz šiem plāniem reaģējuši obligāciju turētāji. Piemēram, eiro valūtā denominētās obligācijas šogad jau piedzīvojušas vēsturiski lielāko cenu kritumu. Savukārt akciju turētājus uztrauc vēl joprojām pieticīgās pasaules izaugsmes prognozes.
“Swedbank Private Banking” turīgo klientu aptauja veikta 2022.gada februārī, aptaujājot vairāk nekā 400 “Private Banking” klientu.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
Reklāma