“Swedbank” sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu
parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz
110 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
“Swedbank” pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām
izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes
neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem
kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir
palikušas.
“Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā
apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas
2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr
tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst
arī klientiem – lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās
sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām
galā,” pauda “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
Bankā minēja, ka Saeima vasarā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu
likumā, kas ļauj kredītiestādēm vienpusēji dzēst privātpersonu
hipotekāro kredītu parādus, kuri uzskatāmi par neatgūstamiem un tika
ņemti līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. Vienlaikus Saeima
atbalstīja arī grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”,
atbilstoši kuriem šāda parāda dzēšana nerada ienākuma nodokļa nomaksas
pienākumu parādniekam.
Parādu dzēšana pilnā vai daļējā apmērā tiks piemērota tiem līgumiem,
kas kā mājokļu kredīti tika ņemti laika posmā līdz 2008.gada
31.decembrim un nav atmaksāti 2008.gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ.
Šiem aizdevumiem ieķīlātais mājoklis ir pārdots, tomēr ar to nav bijis
pietiekami, lai segtu visas atlikušās saistības. Personām, kurām šāds
risinājums ir piemērojams, “Swedbank” nodrošinās iespēju dzēst atlikušās
parādsaistības 90% vai 100% apmērā.
Pilnā apmērā saistības tiks dzēstas tām personām, kuras atbilst
sociāli jutīgām sabiedrības grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, par
maznodrošinātām vai trūcīgām atzītām personām. Tāpat pilna apmēra parādu
norakstīšana attieksies uz personām, kuras līdz 2022.gada 31.decembrim
būs sasniegušas pensijas vecumu, un uz tiem klientiem, kuri ir
vienojušies ar “Swedbank” Sociālā izlīguma ietvaros.
Visiem pārējiem klientiem saistības tiks samazinātas 90% apmērā.
Pēc bankā skaidrotā, šāda pieeja piemērota, lai ievērotu taisnīguma
principu pret tiem, kuri savas saistības sakārtojuši jau iepriekš
Sociālā izlīguma programmā.
Klientiem, uz kuriem attiecināma saistību dzēšana, uz deklarēto
dzīvesvietas adresi tiks nosūtīta vēstule par atlikušo saistību izpildes
termiņu un kārtību, taču klienti var arī paši vērsties bankā
telefoniski vai rakstiski.
Klientiem, kuri atbilst kādai no sociāli jutīgām grupām, līdz
2022.gada 1.jūlijam jāiesniedz bankā aizpildīta veidlapa un apliecinoši
dokumenti.
Automātiska parādu dzēšana netiks piemērota tikai gadījumos, kad ir
aktīvs tiesvedības process, noslēgts specifisks izlīgums, vai gadījumos,
kad klienta rīcība atgūšanas procesā nav bijusi godprātīga.
Likums nosaka, ka parādu norakstīšana nav piemērojama aizņēmējiem, kuriem ir aktīvs maksātnespējas process.
Lai uzzinātu vairāk par saistību dzēšanas procesu un kritērijiem,
bankas klienti aicināti meklēt informāciju “Swedbank” mājaslapas sadaļā
Maksājumu grūtības, apakšsadaļā “Pirmskrīzes hipotekāro kredītu
dzēšana”.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA norādīja, ka
pirmā no Latvijas bankām ir iedarbinājusi praktisku mehānismu, kā tiks
dzēstas vai būtiski samazinātas iepriekšējās krīzes laika bezcerīgās
hipotekārās parādsaistības.
“Tās ir ļoti labas ziņas plašam cilvēku lokam, kuri līdz šim bija
izstumti no ekonomiskās aprites vai pat bijuši spiesti doties darba
gaitās ārpus Latvijas. Vēl jo svarīgāk, ka šāds lēmums tiek pieņemts
Covid-19 krīzes laikā, kad daļa sabiedrības saskaras ar dažāda rakstura
ekonomiskām grūtībām. Ceru un sagaidu, ka “Swedbank” piemēram tuvākajā
laikā sekos citas vadošās bankas. Būtiski, lai šīs ieceres tiek
izskaidrotas sabiedrībai un ir absolūti caurspīdīgas, vienkārši,
saprotami un ātri īstenojamas cilvēkiem draudzīgā veidā,” sacīja Kazāks.
Viņš atzīmēja, ka par šīs idejas praktiskās ieviešanas rezultātiem
varēs spriest gada beigās, iepriekšējās krīzes laika bezcerīgo
hipotekāro parādsaistību dzēšanas mehānismu iedarbinot plašākam banku
lokam un apkopojot statistiku, cik plaši un kādam cilvēku lokam tas
piemērots.
“Tomēr jau tagad, ņemot vērā lielo cilvēku interesi, var teikt, ka
šis ir ļoti būtisks solis daudzu mūsu tautiešu atgriešanai ekonomikā,”
pauda Kazāks, piebilstot, ka Latvijas Banka sekos līdzi šim procesam,
tostarp analizējot Kredītu reģistra datus par saistību dinamiku.
Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka tiesiskas valsts un normāli
funkcionējošas ekonomikas norma ir saistību izpilde, līdz ar to šis
risinājums neapšauba nepieciešamību pildīt uzņemtās kredītsaistības
ikdienas situācijās. “Šis ir vienreizējs risinājums unikālai un
nepatīkamai situācijai. Šie kredītņēmēji ir zaudējuši savus īpašumus un
pēc tam vēl palikuši parādā, nespējot šo parādu atdot. Šajā parādu
norakstīšanā nav ieguvēju, vien zaudētāju savstarpējs izlīgums,” viņš
teica.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
