LETA
Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ir sabremzējusies, salīdzinot ar spēcīgo gada sākumu, un, visticamāk, tehniskā recesija, ko raksturo kritums ekonomikā divus ceturkšņus pēc kārtas, jau ir tepat ap stūri, aģentūrai LETA pavēstīja “Swedbank” galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šī gada otrajā ceturksnī bija par 2,6% augstāks nekā gadu iepriekš. Tas ir būtiski lēnāk nekā 6,7%, kas tika reģistrēti pirmajā ceturksnī. Turklāt salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ekonomika ir sarāvusies par 1,4%, izslēdzot sezonālos un kalendāros efektus.
Buceniece norāda, ka galvenie iemesli lēnākai izaugsmei ir augstās cenas, atsevišķu ražošanas komponenšu trūkums, piegāžu kavēšanās un lielā nenoteiktība. Šādu apstākļu kopumu ir sekmējis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, ar to saistītās sankcijas, Krievijas atbildes pasākumi un daļēji arī pandēmijas sekas.
Saskaņā ar CSP datiem ražojošās nozarēs gada laikā bija vērojams kritums par 0,4%. Spītējot dažādiem izaicinājumiem ar piegādēm un pirmajām pazīmēm par pieprasījuma mazināšanos, ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā aprīlī un maijā turpināja augt. Tas atspoguļojās arī augošos preču eksporta rādītājos.
Tomēr citās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē – gan šajos mēnešos iezīmējas kritums. Visticamāk, kritumu ražojošajās nozarēs kopumā galvenokārt noteica mazāki būvniecības apjomi, pauž Buceniece.
Savukārt pakalpojumu nozarēs izaugsme turpinājās, bet tā sabremzējās no aptuveni 7% pirmajā ceturksnī līdz 4,1% otrajā ceturksnī. Augošā dzīves dārdzība un ar to saistītais iedzīvotāju pirktspējas kritums nelabvēlīgi ietekmē mazumtirdzniecības nozares pārdošanas apjomus un iedzīvotāju patēriņu kopumā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tirgotājiem gan sokas labāk, taču pēdējo mēnešu tendence nav iepriecinoša, stāsta Buceniece. Līdzīga aina, visticamāk, vērojama arī citās uz vietējo patēriņu orientētās pakalpojumu nozarēs, tomēr izņēmums gan ir ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītās nozares, kam pieprasījums vēl turpināja atgūties no pandēmijas ierobežojumiem.
Vienlaikus banku karšu dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāji tēriņus šajā jomā strauji audzē gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, bieži vien tērējot savus Covid-19 ierobežojumu laika uzkrājumus.
Buceniece norāda, ka kāpums ir ne tikai tūrisma importā, bet arī eksportā un attiecīgi arī ārvalstu tūristu tēriņos Latvijā. Šogad strauji kāpis gan lidostā “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits, gan arī Latvijas tūristu mītnēs izmitināto vietējo un ārvalstu tūristu skaits. Savukārt kruīza kuģu pieplūdums jūnijā, visticamāk, vēl papildus pozitīvu devumu nesa Rīgas ēdinātājiem un galvaspilsētas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.
Otrais ceturksnis ir bijis diezgan labs arī kravu pārvadātājiem, it īpaši pa dzelzceļu un ostās, stāsta Buceniece. Daži uzņēmēji vēl pirms atsevišķu sankciju spēkā stāšanās steidza no Krievijas un Baltkrievijas ievest dažādas ražošanas komponentes. Kravu apjoma pieaugumu sekmēja arī ogļu kravas no Kazahstānas.
“Viens ceturksnis ar negatīvu izaugsmi jau mums ir, un pastāv liela iespēja, ka ekonomikas apmērs saruks arī trešajā ceturksnī,” pauž Buceniece. Augstā inflācija un augoši rēķini par mājokļa pakalpojumiem, it īpaši apkures sezonai sākoties, arvien vairāk deldē iedzīvotāju uzkrājumus un ietekmē tērēšanas paradumus.
Vienlaikus gaidāms, ka pieprasījums gada otrajā pusē savārgs ne tikai vietējā tirgū, bet arī mūsu eksporta galamērķos. Liela nenoteiktība un risks ir saistīts ar energoresursu, it īpaši gāzes cenu un pieejamību uzņēmumiem gan Latvijā, gan arī plašāk Eiropā. Ja gāzes trūkums vai tās augstā cena ievērojami ierobežos ražošanu, tad ieraudzīsim būtiskāku un ilgāku ekonomikas kritumu. Šobrīd gan vēl nav pamata tādu gaidīt, pauž Buceniece.
Reklāma