No 6319 Latvijas ciemiem 77,23% jeb 4880 ciemi neatbilst
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam ciemu
statusam, proti, tajos nav koncentrēta apbūve un nav noteiktas ciema
robežas pašvaldības teritorijas plānojumā, secinājusi Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Ministrija skaidro, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo, likumā
nosakot ciema statusa normas, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies
ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi.
Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras
objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām
raksturojošām pazīmēm, norāda VARAM.
Ņemot vērā ciemu dažādību, vairākas pašvaldības jau ir nodalījušas
divu veidu ciemu grupas – ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri
atbilst minētā likuma prasībām, kā arī lauku teritorijas daļas, kurām ir
vienots nosaukums, bet nav koncentrēta apbūve un teritorijas plānojuma
grafiskajā daļā iezīmētas robežas. Starp šādām pašvaldībām ir, piemēram,
Līvānu, Krāslavas, Preiļu, Dundagas, Vecumnieku un Balvu novada pašvaldības.
Atceļot minētajām 4880 apdzīvotām vietām ciema statusu, tiktu grauta
ierastā adresācijas sistēma, un, grozot adreses, tiktu radīts papildus
administratīvais slogs novada pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram, kā
arī veidotos neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, norāda VARAM.
Tāpēc ministrija atbilstoši jau ilggadīgai vairāku pašvaldību
pielietotajai praksei rosina grozīt Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likumu, paredzot divu veidu ciemus – kompaktas apbūves
ciems un adresācijas ciems.
Kompaktas apbūves ciems ir esoša vai plānota apdzīvota vieta ar
kompaktu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem – ielas,
centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija -, šādam ciemam novada
teritorijas plānojumā nosaka ciema teritorijas robežas, kā arī novada
dome nosaka ciemā ietilpstošās adreses un ciema nosaukumu.
Savukārt adresācijas ciems ir vēsturiski izveidota apdzīvota vieta ar
kompaktu vai izklaidu apbūvi, bez pilsētvidei raksturīgiem elementiem,
kurai novada teritorijas plānojumā nenosaka robežas. Šādam ciemam novada
dome nosaka ciema nosaukumu un ciemā ietilpstošās adreses, bet ciema
statuss kalpo tikai adresācijas sistēmai.
VARAM arī uzsver, ka adresācijas ciemi ir viena no novada
kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm, kā
arī, tie kalpo par adrešu sistēmas elementu, tiek lietoti sociālajā vidē
un kalpo kā identifikators, pēc kura orientējas novadā, ko izmanto
palīdzības dienesti, kā arī cilvēki ikdienas saziņā.
Attiecīgos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu
likumā VARAM pieteikusi ceturtdienas valsts sekretāru sanāksmē.
