Mūzikas un mākslas skolas finansējuma samazināšanas dēļ ir spiestas koriģēt obligāto mācību stundu skaitu un atcelt papildnodarbības, kurās bērni gatavojas konkursiem, koncertiem un līdzdalībai izstādēs. Situācija izraisījusi pamatīgu psiholoģisko slodzi arī Bauskas rajona profesionālās ievirzes izglītības sistēmā. Pilsētas Mūzikas skolas direktors Valts Fricsons atklāj, ka iestāde no Kultūras ministrijas vēl nav saņēmusi oficiālu dokumentu par 2009. gadā paredzēto finansējumu. Zināms vienīgi fakts, ka skolotājiem vairs nebūs piemaksu par darba kvalitāti. Līdzekļu trūkums pedagogu algu izmaksām Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā un Iecavas mūzikas skolā ir ievērojams, un šī gada pirmajos trīs mēnešos skolotājiem, iespējams, liegs saņemt nopelnīto pilnā apmērā. Izglītības iestāžu vadītāji ir spiesti meklēt izeju, apzinoties, ka preventīvie risinājumi negarantēs situācijas labvēlīgu iznākumu un, visticamāk, skolas nevarēs atgriezties iepriekšējā darba režīmā. To «Bauskas Dzīvei» pagājušajā nedēļā apstiprināja Anda Šteina un Iveta Lavrinoviča – Iecavas mūzikas skolas un Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas direktores. Janvāra otrajā nedēļā profesionālās ievirzes izglītības iestādes saņēma Kultūras ministrijas oficiālu vēstuli, kurā tika lūgts pirmajā trimestrī uzrādīt algu izmaksām trūkstošo summu un solīts 2009. gada kopējo finansējumu sabalansēt. Situāciju raksturo Iveta Lavrinoviča: «Mums jau iepriekš pavēstīja, ka 13. janvārī Kultūras ministrijā par mākslas un mūzikas skolu finansējumu paredzēta apspriede. Tā arī nav saprotams, vai sanāksme ir notikusi un vai pieņemts lēmums, jo nekur neparādās oficiāla informācija. Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas finansējuma kopējais samazinājums šogad ir 25,5 procenti, ieskaitot desmit procentu pedagogu kvalifikācijas piemaksām. Jau iepriekš tikām brīdināti par piemaksu atcelšanu un rēķinājāmies ar to, bet ne vārda netika bilsts par algu fonda samazināšanu vēl par 15 procentiem, kas nopietni apdraud skolas turpmāko darbību. Ārkārtas situācijā bijām spiesti likvidēt visas papildnodarbības, atstājot tikai programmā paredzētās obligātās mācību stundas, taču vienalga naudas pietrūkst. Vislielākie cietēji ir bērni, jo viņiem tiek liegtas iespējas izkopt talantu un profesionālo meistarību. Kad skolēniem paziņojām par papildnodarbību pārtraukšanu šajā semestrī, viņi to pārdzīvoja. Vispārizglītojošās skolās bērni līdzīgās situācijās priecājas, taču profesionālās ievirzes izglītības iestādēs tā nenotiek, jo mūzika vai māksla ir jauniešu sirdslieta un daudzi ar to saista profesionālo karjeru. Lai cik smaga krīze valdītu, bērni nedrīkst kļūt par tās upuriem!» Plašāku materiālu par šo tēmu lasiet laikraksta «Bausks Dzīve» 21. janvāra numurā.
