Valdība otrdien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izstrādāt normatīvo regulējumu par jauno pedagogu finansēšanas modeli “Programma skolā” pēc konceptuālas vienošanās par finansējuma avotu.
Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.
Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.
Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.
Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.
Lai ieviestu jauno modeli “Programma skolā” ar 1.septembri, nākamgad valsts budžetā būs jāatrod papildu 35,5 miljoni eiro, liecina jaunākie modeļa aprēķini. Vienā no pēdējām modeļa versijām liecināja, ka modeļa ieviešana varētu izmaksāt vismaz papildu 40 miljonus eiro.
IZM jaunā modeļa pakāpenisku ieviešanu izvirzījusi kā vienu no nākamā gada budžeta prioritātēm, taču nepieciešamais finansējums 2025.gada budžetā tam nav paredzēts. Finanšu resursi reformas īstenošanai primāri būs jāatrod IZM budžetā.
Iepriekš ministrijas vadība teicās, ka, pārskatot savu budžetu, varētu atrast tikai pāris miljonus eiro, taču lielākā daļa finansējuma nodrošināšana gulsies uz valdības pleciem. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA atzina, ka šobrīd koalīcijā vēl nav vienošanās, kādos avotos varētu atrast trūkstošo finansējumu. Diskusijas par to gaidāmas nākamā gada sākumā.
Tāpat vēl nav skaidrs, vai modeli ieviesīs pakāpeniski, sākumā iesaistot daļu pašvaldību, vai tā ieviešanu atliks vēl par gadu.
Attēls no Freepik.
Reklāma