Desmitiem tūkstošiem cilvēku sestdien pulcējās pie modernās Turcijas dibinātāja Mustafas Kemala Ataturka mauzoleja, lai protestētu pret valdības ieceri atcelt musulmaņu sieviešu tradicionālo galvas lakatu nēsāšanas aizliegumu universitātēs.Vicinot Turcijas karogus, protestētāji skandēja: “Turcija ir sekulāra un tāda paliks,” un “Šī ir Turcija, nevis Irāna”. Aptuveni 50 nevalstiskās organizācijas, tai skaitā sieviešu apvienības izteikušas protesta akcijai atbalstu. Paredzēts, ka parlaments nākamajā nedēļā balsos par valdības sagatavoto likumprojektu, kas paredz turpmāk atļaut universitātēs sievietēm valkāt galvas lakatus. Valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kas savulaik izveidota uz tagad aizliegtas islāmistu partijas bāzes, jau sen iestājās pret aizliegumu universitātēs nēsāt tradicionālos galvas lakatus, apgalvojot, ka tas ir pretrunā ar reliģisko brīvību un tiesībām uz izglītību. Sestdienas rītā ārlietu ministrs Ali Babadžans paziņoja, ka, atceļot aizliegumu, Ankara pildot Eiropas Savienības (ES) prasības. Savukārt sekulāri noskaņotā valsts elite, kuru veido armijas augstākā virsniecība, augstākās tiesu sistēmas amatpersonas un daudzi akadēmisko aprindu pārstāvji, iebilst, ka tradicionālie galvas lakati simbolizē pretestību valsts sekulārajai iekārtai. Ieplānotās izmaiņas, viņuprāt, vājinās sekulārās tradīcijas un pastiprinās konservatīvo sabiedrisko spiedienu pret sievietēm, pieprasot tām aizklāt seju. 2005.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzina, ka galvas lakatu nēsāšanas aizliegums Turcijas universitātēs nav pamatbrīvību pārkāpums un var būt nepieciešams Turcijas sekulārās iekārtas aizsardzībai pret ekstrēmistiskām kustībām. Galvu apsegt aizliegts arī Turcijas civildienesta darbiniecēm. Likumprojekts, kuru atbalsta arī opozīcijā esošā Nacionālistiskās kustības partija (MHP), paredz izdarīt attiecīgus labojumus Konstitūcijā un augstākās izglītības likumā. AKP un MHP kopā parlamentā ir vairāk nekā Konstitūcijas grozīšanai nepieciešamās divas trešdaļas balsu. Tikmēr opozīcijā esošā Republikāniskā Tautas partija (CHP) paziņojusi, ka vērsīsies konstitucionālajā tiesā, cenšoties bloķēt likumprojekta stāšanos spēkā.
