Tūrisma nozare uz pirmspandēmijas rezultātiem šogad vēl necer

Līdz ar vasaras atnākšanu, Eiropā sākas tradicionālais atvaļinājumu laiks, kas tūrisma nozarei nodrošina vislielāko ceļotāju skaitu gadā. Latvijā gan cerības uz šā gada vasaras sezonu tūrismā ir visai piezemētas, jo pēc pandēmijas iesistā roba sekoja karš Ukrainā, kas joprojām daudziem ceļotājiem rada bažas par drošību Krievijas robežvalstīs. Pēc nozares pārstāvju domām, arī valsts nav ieguldījusi pietiekami valsts tēla popularizēšanā, lai šīs bažas mazinātu. Turklāt nekas neliecina, ka šajā ziņā kaut kas varētu mainīties.

Lai arī pagājušajā gadā viesmīlības nozare sasniedza rekordaugstus apgrozījuma rādītājus, tas galvenokārt noticis uz inflācijas un cenu kāpuma, ne tūristu skaita pieauguma, rēķina.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2023.gadā kopumā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,436 miljoni viesu, kas ir par 12,1% vairāk nekā 2022.gadā, tostarp apkalpoto ārvalstu viesu skaits audzis par 22% un bija 1,389 miljoni, bet apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 1,3%, sasniedzot 1,047 miljonus. Savukārt salīdzinājumā ar pēdējo pandēmijas neietekmēto – 2019. – gadu Latvijas tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits pērn bija par 14,6% mazāks.

Visvairāk Latvijas tūrisma mītnēs pērn apkalpoti ceļotāji no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Somijas. Salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas pagājušajā gadā no Lietuvas viesu bija par 22,9% vairāk un no Igaunijas – par 6,1% vairāk. Savukārt ceļotājus no tālākām zemēm piesaistīt nav tik viegli.

Tūrisma attīstība galvenokārt pašu uzņēmēju rūpe

Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš saka, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi un optimistiski. Viņaprāt, tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes. Tāpat Lingebērziņš pauda, ka valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

“Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam,” sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada apjomu, tomēr par Latviju kopumā pastāv šaubas.

Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kaliņš uzsver, ka valsts nepiešķir pietiekami apjomīgus finanšu resursus Latvijas tēla reklamēšanai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mārketinga aktivitātēm tūrismā. Viņš uzsvēra, ka ienākošais tūrisms ir eksportējoša nozare un tādēļ nav saprotams, kādēļ tā atstāta novārtā. “Tāpat nav arī izprotams, kādēļ laikā, kad Latvijas valdība aicina pārorientēt Latvijas eksportu projām no Krievijas, nav nekāda atbalsta ienākošā tūrisma nozarei, lai tā varētu pārorientēties un sasniegt pirmspandēmijas rezultātus, kā to ir jau izdarījušas vairums Eiropas valstu,” uzsvēra LVRA vadītājs.

Kopumā asociācijas vadītājs paredz, ka šis gads un aktīvā tūrisma sezona būs līdzīga kā 2023.gadā. Turklāt, ja netiks būtiski mainīts valdības skatījums uz ienākošā tūrisma nozari, investīcijām mārketingā un valsts tēlā, tad arī turpmākajos gados nav sagaidāms būtisks ārvalstu tūristu plūsmas “uzrāviens” un Latvija turpinās saglabāt pēdējo pozīciju visā Eiropā.

“Valdībai ir jāapzinās, ka ienākošais tūrisms ir rentabla un eksportspējīga nozare, kurai potenciālie investori ir tūristi, kurus salīdzinoši viegli var uzrunāt,” atzīmēja Kalniņš, piebilstot, ka, piemēram, 2023.gadā eksporta pienesums no ārvalstu tūristiem Latvijā bija vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.

Lingebērziņš pauda, ka jau tagad ir jāsāk plānot finansējums 2025.-2026.gadam, lai nodrošinātu tūristu skaita pieaugumu, tomēr, kolīdz jautājums par tūrismu nonāk Finanšu ministrijā (FM), tā nozarei nākas saskārties ar virkni problēmu un process uz priekšu nevirzās. Tikmēr Ekonomikas ministrijā, kura ir atbildīgā par nozari, ir gan izpratne, gan vēlēšanās strādāt, ir idejas un sadarbība ar nozari, tomēr, ņemot vērā, ka visi jautājumi ir saskaņojami ar FM, process neiet raiti.

Tikmēr LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava norāda, ka šajā gadā LIAA piešķirti 2,632 miljoni eiro, lai īstenotu iesāktās un jaunas tūrisma veicināšanas mārketinga aktivitātes. Arī 2025. un 2026.gadā plānots īstenot aktivitātes līdzīgā apjomā.

Tūristu skaitu ietekmē bažas par agresoru kaimiņos

“Mēs Latvijā šobrīd necīnāmies tikai ar Covid-19 sekām. Es pat teiktu, ka tās ir pārvarētas. 2022.gada sākumā nopietni cieta Latvijas kā tūrisma galamērķa tēla uztvere. Svarīgi saprast, ka nevis pats tēls, bet tas, kā mūs uztver citviet,” papildināja Lingebērziņš.

Viņš atgādināja, ka Latvija ilgu laiku sevi ir pozicionējusi kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, taču pēdējos gados valstij bijis liels izaicinājums pārliecināt sadarbības partnerus, ka valsts nav bīstama karadarbības pierobežas zona. “Tieši drošības uztveres jautājums ir būtiskākais kavēklis tūrisma straujākai attīstībai. Un šo situāciju var risināt, tikai īstenojot efektīvu valsts tēla mārketingu,” uzsvēra Lingebērziņš.

Savukārt Kaliņš, skatoties uz šī gada pirmajiem mēnešiem, sacīja, ka gads pēc ārvalstu tūristu plūsmas ir iesācies nedaudz labāk kā pagājušais, taču joprojām redzams, ka Latvija tūrismā atgūstas vislēnāk Eiropas Savienībā. Arī Kalniņš norādīja, ka par pamatu šādai statistikai ir ģeopolitiskie notikumi Eiropā, kas būtiski iespaido tūristu vēlmi doties uz valstīm, kas robežojas ar Krieviju.

Tāpat viņš sacīja, ka būtisks pienesums tūrismā pirms kara Ukrainā un pandēmijas bija Krievijas tūristi, kuri veidoja vairāk nekā 30% no visiem ārvalstu tūristiem Latvijā. Pašlaik tūristiem no Krievijas ieceļošana Latvijā ir liegta.

Rīgā šogad tūristu skaits varētu pieaugt

Visai atšķirīgi tūristu piesaistē šogad varētu klāties Rīgai un reģionālajam tūrismam.

Balstoties uz pašreizējiem novērojumiem, Lingebērziņš norādīja, ka reģionos ārvalstu tūristi ir pamatā no Lietuvas un Igaunijas, mazliet no Somijas un Polijas, tomēr ar to ir par maz, lai varētu apgalvot, ka tūrisms reģionos, īpaši starptautiskais tūrisms, ir labā situācijā. “To var atrisināt tikai ar mērķtiecīgām valsts tūrisma mārketinga aktivitātēm, kuras, kā jau minēju, šobrīd nevar tikt īstenotas, pastāvot neskaidrībai par finansējumu,” skaidroja eksperts.

Savukārt Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras Tūrisma pārvaldes vadītāja Ieva Lasmane prognozēja, ka šogad Rīgu varētu apmeklēt par 15% vairāk ceļotāju nekā pērn. 2023.gadā Rīgā uzņemti 1,2 miljoni ārvalstu ceļotāju, kas ir par 22% vairāk nekā 2022.gadā.

Lasmane sacīja, ka liela ietekme uz tūrisma plūsmu ir starptautisku vai lielu pasākumu norisei Rīgā – pērn tie bija Pasaules čempionāts hokejā, Dziesmu un deju svētki, “Rimi” Rīgas maratons un Pasaules čempionāts skriešanā. Piemēram, “Rimi” Rīgas maratonā pagājušajā gadā piedalījās dalībnieki no 76 valstīm. Maratona laikā vidējie dienas tēriņi dalībniekiem no Baltijas valstīm bija 271 eiro, no Ziemeļvalstīm – 352 eiro, citām Eiropas valstīm – 298 eiro, savukārt ceļotājiem no trešajām valstīm – 514 eiro. Lasmane uzskaita, ka pasākuma organizēšana valsts ekonomikai piesaistīja 3,69 miljonus eiro ārvalstu naudas līdzekļu, tostarp Rīgas naktsmītņu, restorānu un kafejnīcu sektoram tika piesaistīti 1,649 miljoni eiro.

“Ņemot vērā, ka tūrisms Rīgā ir izteikti sezonāls – aktīvajā periodā no maija līdz septembrim Rīgu apmeklē ap 45% no kopējā tūristu skaita gadā -, tieši sezonalitātes mazināšana ir viens no Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras mērķiem,” pauda Lasmane.

Vienlaikus Tūrisma pārvaldes vadītāja sacīja, ka pirms kara Ukrainā aptuveni 14% no kopējās tūrisma plūsmas bija ceļotāji no Krievijas un Baltkrievijas, taču patlaban tiek strādāts pie jauniem mērķa tirgiem, piemēram, Polijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, lai atgūtu apmēram 200 000 zaudēto tūristu.

Lasmane norādīja, ka šajā gadā būtiskākie akcenti un notikumi, kas tiek izmantoti reklāmas kampaņās ārvalstīs, ir “Michelin Guide” ieteiktie restorāni un gastronomijas kultūra, kā arī aktīvi tiek veidots un reklamēts saturs par citām šī gada lielākajām norisēm Rīgā, piemēram, “Rimi” Rīgas maratonu, FIA pasaules rallija čempionāta posmu “Tet Rally Latvia”, “Positivus” festivālu un citiem.

Taujāta par finanšu līdzekļiem, kurus plānots novirzīt Rīgas popularizēšanai, Lasmane sacīja, ka šajā gadā plānotais mārketinga budžets tūrisma veicināšanai ir 1,3 miljoni, kas ir vēsturiski lielākais budžets tieši mārketinga aktivitātēm. Tajā ietverta darījumu tūrisma atbalsta programma, reklāmas aviokompāniju mārketinga kanālos un starptautiskajos tūrisma ceļvežos, lielo pasākumu reklāmas kampaņas, starptautiskā mārketinga un sabiedrisko attiecību kampaņas, tostarp aktivitātes digitālajos medijos, Polijas, Somijas, Norvēģijas žurnālistu un viedokļu līderu vizīšu nodrošināšana, viedokļu raksti, reklāmas nozīmīgos tūrisma un dzīvesstila izdevumos.

Viesnīcnieki šogad lielas pārmaiņas negaida

Aptaujātie viesnīcu pārstāvji ir vienisprātis, ka, lai arī gads iesācies salīdzinoši labi, tas būtiski neatšķiras no rezultātiem pērn. Arī šogad viesnīcnieki paredz pieprasījuma kāpumu vasaras sezonā un galvenokārt viesus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

“Hotel Jūrmala SPA & Conference Centre” pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle prognozēja, ka šogad tūristu skaits varētu pieaugt, taču 2019.gada rādītāji sasniegti, visticamāk, netiks. “Diemžēl katastrofāli trūkst ārvalstu ceļotāju, neskaitot kaimiņvalstu viesus,” sacīja Šķēle.

Tāpat arī “Baltic Beach Hotel & SPA” mārketinga departamenta vadītāja Antra Lācberga minēja, ka, lai arī gads būs gana aktīvs, tas būtībā neatšķirsies no iepriekšējā. “2024.gads Latvijas tūrisma sezonā iesācies bez lieliem pārsteigumiem un izmaiņām. Salīdzinot ar pērno gadu, arī “Baltic Beach Hotel & SPA” šogad būtiskas izmaiņas neprognozē,” komentēja Lācberga.

Tikmēr “Radisson Blu Latvia Conference & SPA Hotel” pārdošanas un mārketinga vadītājs Jānis Priede norādīja, ka viesnīcās un nozarē kopumā novērots, ka Covid-19 laika fenomens, kad pieauga vietējo iedzīvotāju interese par Rīgas viesnīcām, sāk samazināties. “Tas ir loģiski, jo ir atkal plašas iespējas ceļot ārpus Latvijas,” skaidroja Priede.

Viņš arī pauda cerību, ka ārvalstu apmeklētāju skaits turpinās pieaugt salīdzinājumā ar 2023.gadu, tomēr par to, vai izdosies sasniegt 2019.gada līmeni, pārliecības neesot. Kā sacīja Priede, šāda prognoze saistīta ar vairākiem faktoriem, pirmkārt, karu Ukrainā, kas ceļotāju acīs reģionu padara nepievilcīgāku, un, otrkārt – ar iztrūkstošu valsts finansējumu tūrisma mārketinga aktivitātēm.