Lai pilnveidotu pašreiz spēkā esošo regulējumu par skolēnu atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu kārtību. Tā paredz, ka turpmāk no valsts pārbaudījumiem skolēnu varēs atbrīvot ar ārsta – speciālista vai ārstu konsīlija atzinumu. Jaunie noteikumi šodien, 24. janvārī, apstiprināti valdībā, portālu informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Iepriekšējos mācību gados vairāki skolēni, kuri bija atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, tomēr kārtoja tos eksāmenus, īpaši latviešu valodas eksāmenu vai kādu no izvēles eksāmeniem, kuru rezultāti viņiem bija nozīmīgi turpmākajā izglītības pakāpē vai uzsākot darba gaitas.
Veselības inspekcija, veicot pārbaudes par ārstu izsniegtajiem izrakstiem, konstatēja, ka pārsvarā skolēni bija iepriekš vērsušies pēc palīdzības pie ārstiem – speciālistiem, kā arī iepriekš saņēmuši viņu palīdzību un aprūpi. Tāpēc, lai mazinātu ģimenes ārstu noslodzi, jaunais regulējums nosaka, ka izrakstu ar ieteikumu atbrīvot skolēnu no valsts pārbaudījumiem izsniegs ārsts – speciālists vai ārstu konsīlijs.
IZM norādīja, ka tāpat kā līdz šim, skolēns varēs tikt atbrīvots no valsts pārbaudes darbiem ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu saskaņā ar izrakstu no ārsta-speciālista vai ārstu konsīlija. Tāpat nepieciešams iesniegums no skolēna vecākiem vai paša skolēna, ja viņš sasniedzis pilngadību. Šie dokumenti izglītības iestādē jāiesniedz ne vēlāk kā līdz konkrētā mācību gada 1. martam.
Līdz 2022./2023. mācību gada beigām būs derīgi arī ģimenes ārstu izraksti ar ieteikumu atbrīvot skolēnu no valsts pārbaudījumiem, kas izsniegti saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2003. gada 11. marta noteikumiem Nr. 112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”.
Skolēni, kuri netiks atbrīvoti no valsts pārbaudījumiem, būs tiesīgi saņemt savām speciālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pasākumus saskaņā ar noteikumiem par valsts pārbaudījumu norises kārtību un noteikumiem par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.
Latvijā ir arvien vairāk skolēnu, kuri ir ieguvuši patvēruma meklētāja, bēgļa vai alternatīvo statusu un uzsākuši mācības pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpes beigu posmā,bet nav paspējuši apgūt valsts valodu tādā līmenī, lai varētu valsts pārbaudījumus kārtot latviešu valodā. Pastāv risks, ka šie bērni nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ valsts pārbaudījumos neiegūs pietiekamu vērtējumu, lai saņemtu dokumentu par attiecīgas izglītības iegūšanu.
Jaunie noteikumi paredz no valsts pārbaudījumiem atbrīvot arī patvēruma meklētāja, bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvušas personas, kuras atbilstoši Patvēruma likumam iesniegušas patvēruma meklētāja personas dokumenta vai ārzemnieka personas apliecības kopiju, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kopiju vai termiņuzturēšanās atļaujas kopiju un attiecīgajā mācību gadā uzsākuši mācības Latvijas izglītības iestādēs.
Savukārt vidusskolēnu, kurš olimpiskā sporta veida valsts pieaugušo izlases komandas dalībnieks un valsts pārbaudījumu norises laikā piedalās sporta federācijas apstiprinātā sporta sacensību kalendārā iekļautajās starptautiskajās sporta sacensībās vai sporta nometnē ārpus Latvijas teritorijas, no valsts pārbaudījumiem par vispārējās vidējās izglītības ieguvi atbrīvo ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu. Vecākiem vai pašam jaunietim, ja viņš sasniedzis pilngadību, iesniegums Izglītības un zinātnes ministrijā jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pirms pirmā valsts pārbaudījuma norises dienas, pievienojot attiecīgās sporta federācijas apliecinājumu.
Ilustratīvs (Foto: Publicitātes)
Valsts varas ”nezinīši” – ja skolēns jau var mācīties – tad arī var kārtot eksāmenus. Jā var būt gadījums, kad skolēns pēkšņi saslimst – tad lai eksāmens kaut kad augustā un ar atkārtojumu vēl vēlāk kaut kad novembrī. tas likvidēs to ārstu peļnu un iztiksim bez korupcijas. Jā ārsti var tikt iebaidīti – kad atnāk skolēns, mamma un vēl trīs advokāti…