Tuvajā Pakrojas muižā starp ziediem mīt desmitiem plēsīgo putnu no visas pasaules

Pirms dažiem gadiem Pakrojas muižā radās ideja par aizmirsto medību piekūnu tradīciju atdzīvināšanu — par medībām ar plēsīgiem putniem. Mūsdienās muižā dzīvo desmitiem plēsīgo putnu no visas pasaules, kas katru dienu muižā notiekošajā ziedu festivālā pārsteidz apmeklētājus ar savu izmēru, stāju un neierobežotajām iespējām, informē Pakrojas muižas pārstāve Edita Šimaite.

Pēc ilgā padomju perioda piekūnu medību tradīcijas Lietuvā bija aizmirstas. Uzskatāms, ka tās atkal sāka atdzimt, kad pēc 2000. gadiem Norvilišķu pilī tika organizētas pirmās medības ar plēsīgajiem putniem, pastāsta E. Šimaite. Piekūnu medības ir tradicionāla medību ar plēsīgajiem putniem (piekūniem, vanagiem, ērgļiem un reizēm arī ūpjiem) māksla un nodarbe, kuras vēsture ir vairāk nekā 4000 gadu sena. Svarīgi minēt, ka vēl nesen šis bija tikai dižciltīgajiem pieejams vaļasprieks, muižnieku lepnums, reizēm arī diplomātijas rīks — iespaidīgie putni kļuva par dāvanām karaļiem. Arī Lietuvā, restaurējot un veicot Valdnieku pils pamatu izrakumus, tika atrastas liecības par šīm medībām. Te tika atrasti ar piekūnu medībām saistīti artefakti — piekūna cepurīte un pavadiņas.

Šī senā nodarbe prasa garas treniņu stundas, nodošanos, uzmanību un iemaņas. Medniekam ir jāiemāca plēsīgais putns brīvi lidot, medīt un piekrist atgriezties pie cilvēka, lai atkal dzīvotu nebrīvē. Medību ar piekūniem tradīciju Pakrojas muižā atdzīvinātājs Giedrjus Klimkevičs skaidro: „Sākotnēji piekūnu trenēšana notika tikai medībām, bet mūsdienās tā ir ieguvusi jaunu vērtību — tā ir integrēta kopienās kā sociāla un rekreācijas nodarbe, saiknes ar dabu saglabāšanas veids un, vissvarīgāk, kā dzīvās dabas un putnu pasaules izprašanas avots“. Viņš pastāsta, ka pērn šī māksla tika iekļauta UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojumu sarakstā. Katru dienu to atdzīvinot un popularizējot, iepazīstinot cilvēkus, sniedzot iespēju redzēt medības estētiski augstākajā līmenī.

Muižas piekūnu audzētavā jau vairākus gadus dzīvo tādi plēsīgie putni kā vistu vanags, vanags, pasaulē ātrākais putns — lielais piekūns, klinšu ērglis un baltplecu jūras ērglis, baltā pūce un urālpūce, ūpis, baltgalvas grifs un par pasaulē lielāko lidojošo putnu titulētais kondors. Putnus un to apmācības iespējams redzēt dzīvē katru dienu notiekošajā ziedu festivālā, paskaidro E. Šimaite.

Pakrojas muiža ir ne vien Lietuvā lielākā muižas saimniecība, bet arī viena no 18 pievilcīgākajiem kultūras tūrisma vietām Eiropā, kas ir ieguvusi Lietuvas „Gada tūrisma objekts 2018, 2019, 2021“ titulu, te ik gadu notiek unikāli ziedu un gaismu festivāli, kā arī tiek atdzīvinātas XIX gs. sāk. — XX gs. sāk. muižas dzīves pieredzes un ainas.

+ 6