Līdz 2020.gadam plānošanas reģionu reformas, visticamāk,
nenotiks, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” norāda vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
“Plānošanas perioda vidū nav labi mainīt pārvaldes sistēmu, jo tas
var kavēt Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi,” skaidro ministrs.
Gerhards norāda, ka šī gada laikā ir paredzēts izvērtēt esošos
plānošanas reģionus un to pienesuma efektivitāti. Pēc tam tiks
izstrādāti priekšlikumi par valsts un pašvaldību sadarbības reģioniem,
jo svarīgi, lai valsts un pašvaldības atrastu vislabāko sadarbības
formu, kā sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, uzsver ministrs,
piebilstot, ka tas attiecas uz izglītību, transportu, civilo aizsardzību
un citām jomām.
Gerhards arī norādīja, ka ministrijas eksperti ir izvērtējuši
attālumus, pieejamību, demogrāfiskas prognozes utt. Ekspertu
priekšlikums ir izveidot deviņus sadarbības reģionus. “Protams, tiek
izteikti arī citi priekšlikumi. Ir viedoklis virzīties uz lielākiem
novadiem. Savādāka vīzija ir lielajām pilsētām, kas sevi redz kā
pašpietiekamas un ne vienmēr ir gatavas sadarboties un dalīties ar
apkārtnes novadiem,” klāsta ministrs.
Viņš norāda, ka tiks meklēts līdzsvars un līdz 2020.gadam sabiedrībai
ir jāpiedāvā jauns modelis. Ministrs arī klāsta, ka jaunajā modelī tiks
skaidri definēts, kuras funkcijas sadarbības reģioniem delēģēs valsts,
piemēram, sadalīt dotācijas transportam, un kuras deleģēs pašvaldība –
būvvaldes un tamlīdzīgi.
Noslēgumā Gerhards saka, ka administratīvi teritoriālā reforma tika
pieņemta ekonomikas krīzes laikā, un tai nesekoja turpinājums. “Ir
novadi, kas darbojas sekmīgi, ir novadi, kuri darbojas ne pārāk labi, un
jau iezīmējas novadi, kuriem būs nopietnas problēmas nākotnē,” skaidro
ministrs.
