www.bauskasdzive.lv
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas pagājušajā gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1525 dzīvojamās mājās. Šīs pārbaudes tiek īstenotas ik gadu, lai uzraudzītu ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamajā sektorā, jo tieši tur notiek lielākā daļa traģisko ugunsgrēku.
Analizējot pārbaudes rezultātus, atklāts, ka gandrīz katrā otrajā dzīvojamajā mājā nav veikta elektroinstalācijas kontaktsavienojumu pārbaude ar termokameru un arī elektroinstalācijas tehniskā pārbaude, kas ir jāveic vismaz reizi desmit gados.
VUGD atzīmē, ka teju katrs ceturtais ugunsgrēks dzīvojamā sektorā izceļas tieši no īssavienojuma vai bojātas elektroiekārtas lietošanas, un to skaits jau vairāku gadu garumā turpina pieaugt. Tas ir otrs biežākais ugunsgrēka iemesls aiz neuzmanīgas rīcības ar uguni.
Dzīvojamo māju ugunsdrošības pārbaudes liecina par vairākām izplatītām nepilnībām. Bieži vien elektroinstalācijas savienojumi netiek regulāri pārbaudīti ar termokameru, kas var palīdzēt laikus atklāt iespējamos bojājumus. Cilvēku paradumi ir mainījušies – mājsaimniecībās tiek izmantots arvien vairāk elektroierīču, tomēr daudzu ēku elektroinstalācijas nav pielāgotas pieaugošajai slodzei un palielina īssavienojumu risku.
VUGD konstatējis arī to, ka daudzās mājās materiāli un sadzīves priekšmeti tiek uzglabāti tam neparedzētās vietās, piemēram, kāpņu telpās, bēniņos vai elektrosadales skapjos. Tas ne tikai veicina uguns izplatīšanos, bet arī var apgrūtināt ugunsdzēsēju darbu, jo, izceļoties ugunsgrēkam, šādi šķēršļi kavē pārvietošanos un iedzīvotāju evakuāciju.
VUGD akcentē, ka daudzīvokļu mājas bēniņus, pagrabu un balkonu jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam – tas nozīmē, ka ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt, pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus. Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.
Daudzdzīvokļu ēkās nereti konstatēts arī tas, ka koplietošanas telpām un teritorijai nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija, kas sniedz būtisku informāciju par rīcību ārkārtas situācijās. Turklāt daudzos gadījumos iedzīvotāji ar šo dokumentu nav tikuši iepazīstināti. VUGD norāda, ka ugunsdrošības instrukcija ir būtiska, lai evakuācijas plāni būtu zināmi visiem mājas iedzīvotājiem un nepieciešamības gadījumā varētu ātri reaģēt.
Vēl viens izplatīts pārkāpums ir evakuācijas ceļu neatbilstība drošības prasībām. Kāpņu telpās, zem kāpņu laidiem un citās evakuācijas vietās bieži tiek novietoti dažādi priekšmeti, kas var radīt šķēršļus evakuācijas procesā un palielināt risku ugunsgrēka laikā. Tāpat konstatēta arī patvaļīga būvniecība, kas traucē brīvu kustību un var būtiski apdraudēt iedzīvotāju drošību.
VUGD aicina iedzīvotājus un apsaimniekotājus būt atbildīgiem un ievērot ugunsdrošības prasības, lai samazinātu ugunsgrēku risku un pasargātu dzīvības un īpašumus. Ugunsdrošības prasību ievērošana ir būtiska ne tikai pašiem iedzīvotājiem, bet arī sabiedrībai kopumā, jo tā palīdz novērst traģiskas sekas un mazināt iespējamos materiālos zaudējumus.
Termokamera der kad situācija ir tuvu katastrofai. Elektriskie mērījumi ir atcelti? Mērījumi uzrāda riskus vēl pirms termokamera ko uzrāda. Mājās ir arī gāze. Daudzām mājām stulbuma dēļ lietus notekas ūdeni tecina uz turpat blakus esošā gāzes ievada ēkā. Gāzi kāds kontrolē? Gāze un elektrība ir lielākās bīstamības.