Saeimai pieņemot nākamā gada budžetu, uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai reģionos 2026. gadā būs pieejami papildu vairāk nekā 77,83 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma, aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Ministrijā norāda, ka tā 2026. gadā turpinās īstenot mērķtiecīgus pasākumus, lai stiprinātu pierobežas reģionu drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm.
Tāpat ministrija koordinēs mākslīgā intelekta ieviešanu, droša elektroniskā identifikācijas un Eiropas Savienības (ES) Digitālās identifikācijas maka ieviešanu, kā arī rūpēsies par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
VARAM sola turpināt koordinēt Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības rīcības plāna īstenošanu, kā arī strādās pie mērķtiecīga ES atbalsta plānošanas pēc 2027. gada.
Ministrijā informē, ka ar ERAF finansējumu 22,19 miljonu eiro apmērā sākta vismaz 500 patvertņu pielāgošana visos Latvijas reģionos, lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību pret ārējiem apdraudējumiem, tostarp militāra iebrukuma vai katastrofu gadījumos.
Tāpat ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta atbalstu plānots turpināt civilās aizsardzības infrastruktūras attīstību un ieguldīt aptuveni 32,3 miljonus eiro patvertņu pielāgošanai un rezerves elektroapgādes risinājumu (ģeneratoru) uzstādīšanai, stiprinot valsts un pašvaldību institūciju gatavību krīzes situācijās.
Papildus tam, 13,81 miljons eiro ERAF finansējuma tikšot ieguldīts militārās mobilitātes infrastruktūras attīstībā, lai izbūvētu ceļu uz poligonu “Sēlija”, kas kalpos gan bruņoto spēku, gan civiliedzīvotāju vajadzībām.
Vienlaikus 33,3 miljoni eiro ERAF finansējuma novirzīti valsts IKT risinājumu kiberdrošības stiprināšanai, lai pilnveidotu aizsardzību pret pieaugošajiem kiberdraudiem un veicinātu sistēmu noturību.
Ar Atveseļošanas fonda atbalstu tiks turpināti autoceļu atjaunošanas darbi – 2026. gadā plānots pabeigt vēl 50 kilometru ceļu, bet kopš 2021. gada atjaunoti vismaz 909 kilometru ceļu.
Tāpat atbalsts tiks sniegts futbola stadionu infrastruktūras attīstībai pašvaldībās. No 2020. gada līdz 2025. gadam atbalsts sniegts desmit pašvaldību futbolu stadionu infrastruktūras attīstības projektiem, atzīmē ministrijā.
Līdztekus sākts darbs pie Publiskā sektora Mākslīgā intelekta (MI) inovāciju programmas izveides, kuras laikā tiks attīstīti un ieviesti mākslīgā intelekta risinājumi valsts pārvaldes produktivitātes paaugstināšanai. Plānots novirzīt 5,5 miljonus eiro ERAF finansējumu četru gadu periodam.
Tāpat turpinās darbs pie Mākslīgā intelekta centra pilnveides, attīstot mākslīgā intelekta ekosistēmu Latvijā, orientētu gan uz uzņēmējiem, gan izglītību un valsts pārvaldi. Lai stiprinātu mākslīgā intelekta infrastruktūras jaudu un ekspertīzi Latvijā, tiks izveidota mākslīgā intelekta Antena sadarbībā ar Somijas LUMI augstas veiktspējas skaitļošanas centru, informē VARAM.
Ministrijā norāda, ka, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmējiem bez maksas pieejamu drošu e-parakstu un e-ID, panākts būtisks pienesums valsts iestāžu darba produktivitātes paaugstināšanā un administratīvā sloga samazināšanā. 2026. gadā turpināsies darbs, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamus drošas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, pieņemot lēmumus par uzticamības un kvalificētas paaugstinātas drošības e-identifikācijas pakalpojumu deleģēšanu un finansējuma turpināšanu.
Tāpat turpināsies darbs pie Eiropas digitālās identitātes maka ieviešanas – droša un ērta identitātes apliecināšana mobilajā aplikācijā ļaus atteikties no papīra apliecībām un dokumentiem, kā arī ērti apliecināt savu identitāti, vecumu un citus statusus.
VARAM arī turpinās izvērtēt pašvaldību projektus, kas vērsti uz pirmsskolas izglītības pieejamības un drošības infrastruktūras uzlabošanu.
Sekmējot remigrāciju, tikšot nodrošināta remigrācijas koordinatoru darbība un izveidota jauna tīmekļvietne, kur vienkopus būs pieejama aktuālā informācija par atgriešanos Latvijā.
Līdztekus arī turpmāk pašvaldībām būs pieejams atbalsts neparedzētu gadījumu risināšanai – katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai. Šāds atbalsts ir īpaši būtisks, ņemot vērā pēdējo gadu stiprās vētras un to radītos postījumus, pauž ministrijā.
Tāpat tiks turpināts darbs pie teritoriju attīstības plānošanas sistēmas pilnveidošanas, mazinot administratīvo slogu, veicot grozījumus normatīvajos aktos un uzlabojot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (TAPIS).
Turpināsies arī līdzdalības budžeta platformas attīstība, nodrošinot visām pašvaldībām iespēju e-vidē organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus.
Līdztekus VARAM norāda, ka turpinās darbs pie taisnīgas kompensācijas sistēmas ieviešanas, paredzot zemes maiņu kā jaunu risinājumu.
Tāpat plānots pilnveidot aizsargājamo teritoriju tīklu, nodrošinot pietiekamu meža biotopu un jūras teritoriju apjomu, un virzīties uz mērķi – stingri aizsargāt 10% Latvijas teritorijas.
Tāpat plānots attīstīt esošos un izveidot jaunus Dabas un vides izglītības centrus, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu par bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību.
Kā ziņots, ceturtdienas vakarā Saeima pēc divu dienu intensīva darba galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.
