www.bauskasdzive.lv
Aizvadīts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales Biznesa forums “Uzņēmumu ceļš uz kapitāla tirgu”, kurā dalībnieki diskutēja par pēdējos gados uzņēmējiem būtisku jautājumu – finanšu pieejamību. Augstas kredītu likmes, ne vienmēr pieejami banku pakalpojumi – tās ir tikai dažas no problēmām, kurām komersanti kopā ar finanšu institūciju pārstāvjiem mēģina rast risinājumus.
“Lai gan par grūtībām ar finanšu pieejamību runājam vairākus gadus, uzņēmumu kreditēšanas segmentā ir maz pozitīvu pārmaiņu. Pievienotās procentu likmes ir nemainīgi augstas un kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs. Eiropas Investīciju bankas aptauja liecina, ka finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars Latvijā 2023.gadā bija tikai nedaudz zemāks nekā 2022.gadā un vairāk nekā divas reizes pārsniedz Igaunijas un Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Lai situāciju vērstu par labu, arī uzņēmumu kreditēšanas segmentā jāstiprina konkurence, cita starpā samazinot kredītu pārfinansēšanas izmaksas,” foruma atklāšanā problēmu iezīmēja LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška.
To, ka Latvijas ekonomika šā gada pirmā puse Latvijas ekonomikā ir bijusi vājāka, nekā cerēts, atzina arī Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SIA “Citadele Leasing” valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers. “Lai arī inflācija ir samazinājusies un kredītu likmju samazināšanas cikls ir sācies, patērētājs joprojām nejūtas labi. Izaugsme Eiropā joprojām vāja – uzņēmēju noskaņojums pozitīvs tikai pakalpojumu nozarēs. Cerības uz izaugsmi rūpniecībā šogad nav piepildījušās – krājumu joprojām ir daudz un pieprasījums vājš,” skaidroja Ģ.Glāzners, norādot, ka dažāda veida atbalsta programmas virzās salīdzinoši lēni un tas kavē ātrāku investīciju apguvi.
Lai attīstītos un saņemtu tam nepieciešamo finansējumu, uzņēmumi meklē dažādus risinājumus, tajā skaitā akciju kotēšanu biržā. Savā pieredzē ar pirmreizējo uzņēmuma akciju izlaišana fondu biržā (IPO) dalījās APF uzņēmumu grupas, kas ir viens no trim lielākajiem olu ražotājiem Baltijā, finanšu direktors Mihails Keziks: “APF grupai izdevās piesaistīt 107% no IPO mērķa, kopējais pieprasījums sasniedza 5,6 miljonus eiro, pārsniedzot mērķi 5,3 miljoni eiro. Pieprasījumā pēc akcijām dominēja Latvijas investori, un vidējais ieguldījuma apjoms no investora bija 1,700 eiro, kas ir salīdzinoši liels apjoms.” Uzņēmuma pārstāvis vienlaikus arī norādīja, ka pat ar jauno APF grupas jaudu – kas pilnībā būs tikai kūtīs dēto olu ražošana – Baltijas tirgū kopumā un katrā valstī atsevišķi joprojām būs būtisks kūtīs dēto olu iztrūkums.
IPO kā kapitāla piesaisti uzņēmuma straujākai attīstībai izmantojusi arī akciju sabiedrība “Virši-A”. Uzņēmuma finanšu vadītāja un valdes locekle Vita Čirjevska šo procesu vērtē kā maratonu, nevis sprintu, kurā jābūt skaidri noteiktai struktūrai un darbību secībai, kurā būtiska loma ir gan uzņēmuma darbiniekiem, gan profesionāliem biržas konsultantiem.
Tam, ka kapitāla tirgus instrumentu lomai Latvijas uzņēmumu vidū ir jāpieaug, piekrīt arī “Signet Bank” kapitāla tirgus eksperte Kristiāna Janvare. “Aizvien vairāk uzņēmumu Latvijā izmanto kapitāla tirgus instrumentus, īpaši obligācijas, investīciju projektu finansēšanai, un kapitāla tirgus ir pierādījis sevi kā reālu finansējuma alternatīvu, kas var sniegt uzņēmumiem tik nepieciešamo izaugsmes atspērienu”, tā K.Janvare.
Pirms Biznesa foruma notika arī LTRK Zemgales padomes sēde, kurā diskusijā ar uzņēmējiem par finanšu pieejamību un banku sektoru piedalījās nesen darbu sākušais Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Viņš norādīja, ka banku konkurences paplašināšanos Latvijā šobrīd traucē valsts uzliktie papildu slogi, tajā skaitā nākamgad plānotais banku virspeļņas nodoklis, vienlaikus norādot, ka finanšu instrumentiem uzņēmējiem jābūt pieejamiem. Tajā pašā laikā vairāki uzņēmēji pauda joprojām aktuālu viedokli, ka lielākās komercbankas Latvijā joprojām ir pagriezušas muguru klientiem un finanšu pieejamība ir sarežģīta, nereti atsakot finansējumu vai arī pieprasot ķīlas pat 200% apmērā no aizdevuma summas. Tāpat tika iezīmēta pakalpojumu nepieejamība reģionos.
Foto: LTRK
Reklāma