Uzņēmēji atbalsta Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un vakcinācijas sertifikātu darbības apturēšanu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē, tiekoties ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, saņēmis “uzņēmēju mandātu” virzīt Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un vakcinācijas sertifikātu darbības apturēšanu, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem pārrunāta EM sagatavotā stratēģija izejai no ārkārtējās situācijas, uzklausot uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu.

EM sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pirmdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.

“Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst – darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība,” norāda Vitenbergs.

Sanāksmes laikā uzņēmēji uzsvēra, ka gan valsts, gan uzņēmumi ir ieinteresēti pandēmijas ātrākā pārvarēšanā un pēc iespējas drošākas vides radīšanā gan ražojošajos uzņēmumos, gan pakalpojumu sniegšanā, gan ikvienā darba vietā. Šajos divos gados uzņēmumiem ir pamatīga pieredze drošu apstākļu radīšanā, tāpēc pienācis laiks atteikties no obligātajām prasībām, nepieciešamības gadījumos izstrādājot drošas vides rekomendācijas dažādu nozaru darbībai, atklāj EM pārstāvji.

Ministrijas sagatavotais priekšlikums paredz vēlākais no 1.marta atcelt darba laika ierobežojumus, platību ierobežojumus – noteiktos kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju vai personu skaitu ēdināšanas vietās pie galdiņa, distances noteikšanu starp darba vietām pakalpojumu sniegšanas vietās, pulcēšanās ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, nodalot bērnu plūsmas publiskos pasākumos, veicot apmeklētāju reģistrāciju. EM rosina darba devējiem dot plašākas rīcības pilnvaras – individuāli izvērtēt riskus un ieviest konkrētus pasākumus to mazināšanai.

Vienlaikus EM piedāvā arī noteikt horizontālus vispārējos epidemioloģiskos drošības principus visu nozaru darbībai, ļaujot darboties visiem uzņēmējiem, tajā skatā pašlaik aizliegto pakalpojumu sniedzējiem un dažādu pasākumu organizatoriem, atteikties no nozaru pārregulācijas, vienlaikus iekļaujoties Baltijas burbulī.

Tāpat ministrija aicina publiskās vietās iekštelpās un ārtelpās pagaidām saglabāt prasību lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Savukārt no 1.maija, ja vien nav vērojams būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze, atceļams būtu arī ierobežojums lielu publisku pasākumu rīkošanai un sejas masku valkāšana publiskās vietās.

Vienlaikus ministrija piedāvā atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības gan klātienes darba nodrošināšanā, gan saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. “Sertifikāta prasība pagaidām būtu saglabājama organizētas vai privātas pulcēšanās gadījumos virs 1000 personām, kā arī publiskos pasākumos virs 1000 apmeklētājiem. Savukārt attiecībā uz darbu klātienē tā varētu būt darba devēja izvēle,” pauž EM.

Pēc ministrijas paustā, uzņēmēji Tautsaimniecības padomē atzinīgi novērtēja valsts iepriekš ieviestos nosacījumus drošākai ikdienai, īpaši uzsverot noteikumu gan darbam klātienē, gan pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nodrošināja gan drošākus apstākļus darbiniekiem un pakalpojumu saņēmējiem, gan veicināja darbinieku vakcināciju, kuru var novērtēt tikai tagad.

EM atzīmē, ka, pieaugot Covid-19 saslimstībai, patlaban redzams, ka vakcinētie darbinieki slimo mazāk un vieglāk, un darbā atgriežas agrāk, neatstājot kritisku ietekmi uz uzņēmējdarbības veikšanu. Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka pašlaik sertifikātu prasība ir “sevi izsmēlusi” – ne tikai ņemot vērā regulējuma atšķirības ar kaimiņvalstīm, kas mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, bet arī faktu, ka nozarēs arvien vairāk parādās nelegālā nodarbinātība, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci valsts iekšienē.

Komentējot EM rosinājumu mainīt Covid-19 sertifikātu prasības, Vitenbergs pirmdien raidījumā “Spried ar Delfi” atzīmēja, ka ministrijas aicinājums ir no sertifikātiem atteikties tikai uz laiku, ņemot vērā, ka nākamajā rudenī ir iespējamas jaunas Covid-19 mutācijas.

“Sertifikāts labi strādāja pie deltas varianta un tiešām arī palīdzēja gan medicīnas jomai izvairīties no slimnīcu pārslodzes, gan arī cilvēkiem izvairīties no tādām masveidīgām saslimšanām. Bet redzam, ka pie šīs mutācijas, pie šī varianta, sertifikāti nepilda savu funkciju un būtībā ir tikai kā tāds liels ierobežojošs loks nozarēm un mūsu sabiedrībai,” raidījumā sacīja ministrs.

Covid-19 pandēmija, kas pasaules mērogā radīja vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi tūrisma industrijā, arī Latvijā tūrismu ir padarījusi par vienu no visvairāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā, ka viesmīlības un ēdināšanas nozare, ieskaitot aviācijas sektoru, visu Covid-19 pandēmijas laiku bijusi visvairāk ierobežotā tautsaimniecības nozare, nozares darbības sekmēšanai EM piedāvā no 1.marta atteikties no tūrisma nozares darbības un ieceļošanas pārregulācijas, iekļaujoties Baltijas burbulī un sinhronizējoties dažādu prasību piemērošanā.

“Šobrīd daudzas valstis pastiprinātu uzmanību pievērš tam, kā atjaunot tūristu plūsmas, kā sekmēt šīs nozares “atdzīvošanos”. Tūrisma veicināšanas nolūkos īstermiņā ministrija rosina atcelt ieceļošanas ierobežojumus visām personām, kas savā mītnes valstī ir vakcinētas pret Covid-19,” norāda EM.

Vienlaikus ministrija rosina ieguldīt papildu pūles, lai sekmētu veselības pratību sabiedrībā, izstrādājot vienotas rekomendācijas, kā indivīds var pasargāt sevi, savus darbiniekus. Rekomendācijās varētu ietvert drošas distances lietojumu, attālinātā darba saglabāšanu, vēdināšanas, higiēnas un dezinfekcijas, kā arī skrīninga prasības.

Tautsaimniecības padome ir EM, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.