Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, aicinot uz laiku līdz 12 mēnešiem samazināt akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi degvielai.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Mārtiņš Roze. Viņš skaidro, ka degvielas cenas Latvijā būtiski ietekmē ģimeņu budžetus, uzņēmumu izmaksas un kopējo inflācijas līmeni valstī.
“Ģeopolitiskā nestabilitāte Tuvajos Austrumos un globālā naftas tirgus svārstības rada straujas cenu izmaiņas, kuras Latvijas iedzīvotāji nevar ietekmēt,” pauž Roze, piebilstot, ka degvielas gala cenā būtisku daļu veido akcīzes nodoklis un PVN.
Pašreizējais regulējums neparedz automātisku vai pagaidu mehānismu, kas ārkārtas globālu cenu kāpuma gadījumā ļautu mazināt nodokļu slogu, lai stabilizētu iekšējo tirgu, pausts iniciatīvā. Tā rezultātā pieaug transporta, pārtikas un pakalpojumu izmaksas, samazinās mājsaimniecību pirktspēja un uzņēmumu konkurētspēja.
Roze norāda, ka esošā situācija īpaši negatīvi ietekmē reģionu iedzīvotājus, kuriem sabiedriskais transports bieži nav pietiekami pieejams un kuri ir tieši atkarīgi no personīgā transporta. Viņaprāt, šādā situācijā nepieciešams elastīgs, uz ārkārtas apstākļiem reaģējošs nodokļu mehānisms, kas aizsargā sabiedrības intereses.
Roze piedāvā noteikt pagaidu – līdz 12 mēnešiem – samazinātu akcīzes nodokļa likmi degvielai, nepārsniedzot Eiropas Savienības (ES) noteiktos minimālos sliekšņus. Viņš aicina piemērot degvielai samazināto PVN likmi, ja tas ir tiesiski iespējams ES normatīvo aktu ietvaros.
Līdztekus Roze aicina iekļaut normatīvajos aktos mehānismu, kas ļauj Ministru kabinetam ārkārtas situācijās uz noteiktu laiku samazināt degvielas nodokļu slogu, ja pasaules naftas cena pārsniedz konkrētu slieksni. Tāpat Roze rosina noteikt skaidru termiņu un pārskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu budžeta ilgtspēju.
Izmaiņas, viņaprāt, nepieciešams veikt likumā “Par akcīzes nodokli” un Pievienotās vērtības nodokļa likumā, nosakot pagaidu regulējumu ar konkrētu darbības termiņu.
Rozes ieskatā, šāds pagaidu mehānisms stiprinātu valsts spēju reaģēt uz globālām krīzēm, vienlaikus saglabājot fiskālo atbildību un atbilstību ES normatīvajiem aktiem. “Tas būtu līdzsvarots risinājums, kas aizsargā sabiedrības intereses, vienlaikus neradot ilgtermiņa budžeta riskus,” uzskata Roze.
Jau ziņots, ka Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju, ceturtdien medijiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ministrs skaidroja, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) paziņojuma par naftas rezervju novirzīšanu tirgū Latvijā sākta procedūra, lai apzinātu tirgū pieejamos degvielas apmērus. Pašlaik tirgus dalībniekiem nosūtīta aptauja par fiziski Latvijā uzglabātajām rezervēm, tirgotāju rīcībā esošajiem apmēriem un situāciju degvielas tirgū, tostarp cenu politiku. Pēc informācijas saņemšanas lems par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas rezervju izmantošanu.
Jautāts par akcīzes nodokļa samazinājumu degvielai, ministrs norādīja, ka valdība par to lems, ņemot vērā degvielas cenu attīstību un karadarbības ietekmi. Ja ietekme būs īstermiņa, nevajadzēs mazināt akcīzes nodokli, bet, ja prognozes rādīs, ka karadarbība ieilgs, sekos proaktīvi risinājumi.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī palielinājusies par aptuveni 25%, savukārt 95. markas benzīna cena pieaugusi par 7-9%.
