21,9% skolēnu nedēļā neattaisnoti kavē vismaz vienu mācību stundu,
liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) veiktais pētījums.
Aptaujājot 1765 izglītojamos 6., 9.un 11.klasē, 388 izglītojamie
atzinuši, ka dažādu iemeslu dēļ vismaz reizi nedēļā neapmeklē kādu
mācību stundu.
Visbiežāk jeb 41,5% gadījumu skolēni neapmeklē mācību stundas
slimības, sliktas pašsajūtas vai ārsta apmeklējuma dēļ. Tikai nedaudz
mazāks skaits skolēnu – 34% – atzīst, ka aizguļas.
Mācību stundas apmeklēt traucē arī salūzis transports vai sastrēgumi.
12% skolēnu atbildējuši, ka kavē mācības ģimenes apstākļu dēļ.
Tomēr gandrīz katram desmitajam skolēnam uz mācību stundu ierasties
traucē slinkums. Katram divdesmitajam – neizpildīts mājasdarbs, bet
katram divdesmit piektajam – vienkārši negribas.
Kā traucēkli apmeklēt mācību stundas skolēni sauc arī nepatiku pret
skolotāju vai klasesbiedriem, kā arī garlaicīgas mācību stundas. Tomēr
arī izklaides ar draugiem kalpo par iemeslu neierasties stundās.
Skolēni uz stundām neierodas arī tāpēc, ka gadās nokavēt vai māc
nogurums. Tomēr reizēm viņiem vienkārši gribas ēst vai padzerties.
IKVD mēģināja noskaidrot arī skolēnu viedokli par to, kāpēc viņu
skolasbiedri neapmeklē mācību stundas. 65% skolēnu uzskata, ka mācību
stundas neattaisnoti tiek kavētas, jo ir daudz dažādu aktivitāšu, kas
šķiet saistošākas par izglītības iestādes apmeklējumu, piemēram, sports,
māksla un hobiji. Vairāk nekā puse mācību stundas varētu neapmeklēt
tādēļ, ka stundas ir garlaicīgas. Skolēni norādījuši arī to, ka citiem
esot grūtības mācībās, kā arī konflikti ar skolasbiedriem.
Skolēnu aptaujā par skolasbiedru kavējumiem atklājies, ka aptuveni trešdaļai stundas kavēt atļauj pašu vecāki.
Kvalitātes dienesta starpziņojumā apkopotā informācija no pašvaldībām
liecina, ka izglītojamo, kuri trīs mācību dienas nav apmeklējuši
pirmsskolas izglītības iestādi vai vairāk nekā 20 mācību stundas
semestrī vispārējās izglītības iestādi, skaits 2013./2014.mācību gada
1.semestrī ir 2845 un 2.semestrī (līdz 1.martam) – 2538. Šāda statistika
vērtējama negatīvi, tādēļ neattaisnotu kavējumu monitorings un šo
kavējumu iemeslu apzināšana ir nepieciešama, lai veicinātu neattaisnotu
kavējumu samazināšanos.
Visu 1765 aptaujāto skolēnu atbildes par savu un savu klasesbiedru
kavējumu iemesliem liecina, ka būtiski izglītojamā mācību stundu
apmeklētību ietekmē mācību stundu pasniegšanas veids, mācību satura
izpratne, savstarpējās attiecības (konflikti) ar pedagogiem un
skolasbiedriem, attiecības ģimenē, kā arī tas, ka vecāki ļauj saviem
bērniem neapmeklēt izglītības iestādi. Vecāku vai bērnu likumisko
pārstāvju neiesaistīšanās, bezatbildība un vienaldzība ir arī visbiežāk
minētā problēma, ar kādu izglītības iestādēm nākas saskarties skolēnu
neattaisnoto mācību stundu kavējumu uzskaitē un novēršanā.
IKVD ieskatā, jāveicina skolas, vecāku un pašvaldības sadarbība, lai
mācību stundu kavēšana nekļūtu sistemātiska, tādējādi negatīvi
ietekmējot gan kavētāja sekmes, gan izglītības kvalitāti kopumā.
Tāpat būtu nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos par
kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus,
pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša
iemesla neapmeklē izglītības iestādi, ieviešot regulāru mācību stundu
kavējumu uzskaites un novēršanas monitoringu valsts līmenī (vismaz reizi
gadā apkopojot informāciju par tiem izglītojamiem, kuri kavē vairāk
nekā trīs mācību dienas pirmsskolas izglītības iestādi vai vairāk nekā
20 mācību stundas semestrī vispārējās izglītības iestādi).
Tāpat IKVD rosina, ka skolām ir jāinformē pašvaldība gadījumos, ja
tiek kavēts minētais stundu skaits un skolai nav izdevies novērst
kavējumu, kā arī ir jāparedz noteikts termiņš, kādā vecākiem jāinformē
izglītības iestāde, ka bērns neieradīsies.
