Vairāk nekā puse konfiscētākokaīna – no Latīņamerikas

Eiropas Savienība pastiprinās cīņu pret narkotiku kontrabandu bloka valstu ostās

Narkotikas ir kļuvušas par nopietnu problēmu Eiropas Savienībā (ES). Augstais pieprasījums pēc tām ir veicinājis organizētās noziedzības grupējumu nostiprināšanos, bet aptuveni puse ES pastrādāto slepkavību ir saistītas ar narkotiku tirdzniecību.

Atkarību izraisošās vielas Eiropā nonāk galvenokārt ar kuģiem no Latīņamerikas un Āzijas, tāpēc ES ir apņēmusies pastiprināt cīņu pret narkotiku kontrabandu lielākajās ostās. Bloks arī aktīvāk sadarbosies ar Latīņamerikas valstīm, lai apkarotu narkokarteļus.

Slēpj konteineros starp precēm
Beļģijas pilsēta Antverpene pēdējos gados ir iesaukta par «Eiropas kokaīna galvaspilsētu». Pagājušajā gadā Antverpenes ostā, kas ir otra lielākā Eiropā pēc pārkrauto kravu apjoma, varas iestādes konfiscēja rekordlielu daudzumu kokaīna – 116 tonnas.
Tas bija par pieciem procentiem vairāk nekā 2022. gadā. Domājams, ka vēl lielāku daudzumu kokaīna un citu narkotiku caur Antverpenes ostu izplatīja pa visu Eiropu.
Taču narkotikas Eiropā nonāk arī caur citām lielajām ostām – Roterdamu, Hamburgu un Marseļu.
Vairumā gadījumu narkotikas ir paslēptas konteineros starp precēm, piemēram, augļiem, kas atceļo no Dienvidamerikas. Spānijas Alhesirasas ostā pērn augustā policija uzgāja 9,5 tonnas kokaīna, kas bija ievietots starp banānu kastēm.
Narkotikas veicina vardarbību, jo organizētās noziedzības grupējumi cīnās par lielāku tirgus daļu. Un šī cīņa ir nežēlīga. Nīderlandē pērn reģistrēja vairāk nekā 600 sprādzienu. Visvairāk sprādzienu notika Roterdamā, bet pirms trim gadiem Nīderlandi šokēja kriminālreportiera Pītera de Vrīsa slepkavība Amsterdamā. Viņu gaišā dienas laikā uz ielas nāvējoši sašāva kādas narkobandas loceklis.

Ostu alianses izveidošana
Lai stingrāk vērstos pret narkotiku kontrabandu un organizēto noziedzību, ES janvārī paziņoja par Eiropas Ostu alianses izveidošanu. Tādējādi cer uzlabot sadarbību un izlūkdatu vākšanu starp policiju, muitu un ostu termināļu operatoriem.
Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone uzsvēra, ka šāda alianse ir nepieciešama, lai maksimāli apgrūtinātu narkotiku kontrabandu caur ostām visā Eiropā.
«50 procenti slepkavību Eiropas Savienībā ir saistīti ar narkotiku tirdzniecību. Eiropas tirgū ir vairāk kokaīna nekā jebkad agrāk. Un noziedznieki vardarbības veikšanai vervē arvien jaunākus bērnus. Tāpēc mēs rīkojamies, jo mums ir jāaizsargā mūsu demokrātija,» sacīja I. Jūhansone. «Nesen Ekvadorā mēs redzējām, kā noziedznieku bandas tieši uzbrūk demokrātiskām iestādēm. Nedomājiet: «Tā ir Dienvidamerika, šeit tas nevar notikt.» Tas jau notiek šeit. Tādēļ mēs apvienojam spēkus, lai cīnītos pret noziedzīgajiem grupējumiem, kas kļūst arvien izsmalcinātāki. Un mēs apvienojamies, lai apturētu noziedzīgos grupējumus, kas ar kukuļošanu, korupciju un draudiem iekļūst mūsu ostās.»
Noziedzīgie grupējumi sekmīgi izmanto ostu iekšējās drošības nepilnības, lai caur tām veiktu narkotiku kontrabandu. Tāpēc ostu alianses galvenais mērķis ir stiprināt Eiropas loģistikas centru noturību pret organizētās noziedzības radītajiem draudiem, uzlabojot riska novērtēšanu un mērķtiecīgu kontroli.

Pastiprinās sadarbību ar 14 Latīņamerikas valstīm
Vairāk nekā puse Eiropā konfiscētā kokaīna nāk no Latīņamerikas. Pērn ES ar 14 Latīņamerikas valstīm vienojās pastiprināt sadarbību cīņai pret narkotiku kontrabandu un organizēto noziedzību.
Kostarika ir viena no pirmajām reģiona valstīm, kas ir lūgusi ES palīdzību narkobandu apkarošanā. Pēdējo desmit gadu laikā nelielajā valstī slepkavību skaits ir pieaudzis par 66%, bet vairāk nekā 70% slepkavību ir saistīti ar narkotiku kontrabandu.
ES vēstnieks Kostarikā Pjērs Luī Lemperērs ir pārliecināts, ka sadarbība ar Kostariku palīdzēs samazināt kokaīna eksportu uz Eiropu. «Mēs esam gatavi palīdzēt, arī daloties ar Eiropā īstenoto labo praksi. Tāpēc būs eksperti, kas palīdzēs ostas iestādēm gan no policijas, gan no juridiskā viedokļa,» P. L. Lemperērs sacīja telekanālam «Euronews».
Kostarikas valdība ir solījusi palielināt policistu skaitu par desmit procentiem, taču daudzi valsts iedzīvotāji bažījas, ka tas nenovērsīs valsts drīzu nonākšanu narkokarteļu pilnīgā kontrolē. ◆

ULDIS ĶEZBERIS, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists, «EURANET PLUS»