Vairumam Latvijas iedzīvotāju šķiet, ka eiro ieviešana
palielinājusi preču un pakalpojumu cenas, liecina jaunākā “DNB Latvijas
barometra” aptauja.
Iedzīvotājiem tika vaicāts, kā, viņuprāt, eiro ieviešana Latvijā ir
ietekmējusi preču un pakalpojumu cenas. No aptaujātajiem 50% pauda
viedokli, ka preču un pakalpojumu cenas kopumā ir ievērojami
palielinājušās, 41% sacīja, ka preču un pakalpojumu cenas kopumā ir
nedaudz palielinājušās. 6% domā, ka cenas nav mainījušās, 0,4% šķiet, ka
tās ir nedaudz samazinājušās, bet 0,1% šķiet, ka cenas ir ievērojami
samazinājušās.
Aptauja veikta 2014.gada decembrī. Ar stratificētās nejaušās izlases
metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika
aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Aptauju veica pētījumu centrs SKDS.
Salīdzinot 2014.gada februāra un decembra aptauju rezultātus, tiek
secināts, ka decembrī iedzīvotāji nedaudz biežāk atbildējuši, ka līdz ar
eiro ieviešanu preču un pakalpojumu cenas ir palielinājušās, proti,
februārī tā norādīja 87%, bet decembrī – 91%. Tai skaitā decembrī
iedzīvotāji biežāk izvēlējušies atbildi “preču un pakalpojumu cenas
kopumā ir ievērojami palielinājušās” – februārī tā norādīja 42%
aptaujāto, bet decembrī – 50%.
Komentējot aptaujas rezultātus, Eiropas Komisijas viceprezidents,
Latvijas bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V) raksta: “Pārsteidzoši,
bet puse respondentu uzskata, ka līdz ar eiro ieviešanu preču un
pakalpojumu cenas ir ievērojami palielinājušās. Un tas ir situācijā, kad
inflācija ir zem 1%! Pagājušajā gadā inflācija Latvijā un arī eirozonā
kopumā bija krietni gan zem vēsturiski vidējā līmeņa, gan zem Eiropas
Centrālās bankas inflācijas mērķa (inflācija nedaudz zem 2%).”
Dombrovskis vērš uzmanību, ka pašlaik ekonomisti vairāk bažījas par
iespējamo deflāciju eirozonā, nevis par pārāk strauju inflāciju. Pēc
ekspremjera domām, nevar izslēgt, ka šāds Latvijas iedzīvotāju viedoklis
ir radies subjektīvu faktoru ietekmē. Lata nominālvērtība bija virs
eiro, tādējādi cenas, izteiktas eiro, ir lielākas nekā izteiktas latos –
iespējams, tieši šis fakts izpaužas aptaujas rezultātos, pieļauj
bijušais valdības vadītājs.
Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu indeksu daļas
vadītāja Nataļja Dubkova vērš uzmanību, ka reālā dzīvē ļoti grūti
nodrošināt nemainīgu patēriņu, nopirkto preču daudzumu un nemainīgu
groza saturu. Kamēr “inflācijas aprēķinā” statistiķi ņem vērā aptuveni
20 000 cenu, kas iegūtas dažādās tirdzniecības vietās visā Latvijas
teritorijā, iedzīvotāju vērtējums ir balstīts uz neregulāriem
novērojumiem savās iepirkumu vietās, kur nav iespējams ieraudzīt pat
pusi no inflācijas aprēķiniem lietotā cenu skaita. Vērtējot eiro
ieviešanas ietekmi uz inflāciju, “Eurostat” eksperti atzina, ka Latvijā
pāreja uz jauno valūtu noritēja līdzīgi kā citās valstīs, visvairāk
ietekmējot pakalpojumu cenas. Kopējā eiro ieviešanas ietekme uz
2014.gada janvāra inflāciju bija tikai 0,12-0,21%, kas ir pat mazāk,
nekā tika prognozēts.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējais patēriņa
cenu līmenis Latvijā 2014.gada decembrī, salīdzinot ar 2013.gada
decembri, palielinājās par 0,2%. Precēm cenas samazinājās par 0,9%, bet
pakalpojumiem pieauga par 3,3%. Decembrī pēdējo 12 mēnešu vidējais
patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem,
palielinājās par 0,6%.
Latvija eirozonai pievienojās 2014.gadā.
