Valdība otrdien atbalstīja ieceri līdz ar novadu reformu samazināt pašvaldību deputātu skaitu par 54% jeb līdz 750 domniekiem./
Ja arī Saeima akceptēs grozījumus Republikas pilsētas domes un novada
domes vēlēšanu likumā, no 2021.gada Latvijas pašvaldībās būs 750
deputātu līdzšinējo 1614 vietā.
Pašreizējā pašvaldību sistēmā ir 1614 pašvaldību deputāti no 119
pašvaldībām, taču plānots, ka teritoriālās reformas rezultātā pašvaldību
skaits samazināsies līdz 39 vietvarām.
“Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus tiesiskajā
regulējumā, nodrošinot jaunajās teritoriālajās vienībās izveidoto
pašvaldību domju deputātu skaitu tādu, kas atbilstu gan teritorijas
lielumam, gan nodrošinātu optimālu politisko spēku īpatsvaru, lai
pašvaldības varētu efektīvi pieņemt lēmumus savu funkciju realizēšanai,”
skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Tā uzskata, ka efektīvai pašvaldības lēmējvaras darbības
nodrošināšanai, veicot teritoriālo reformu, būtu nepieciešams pārskatīt
pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu, izvirzot divus pamatkritērijus.
Proti, deputātu skaits būtu nosakāms tāds, lai atbilstoši iedzīvotāju
skaita palielinājumam jaunajā pašvaldībā tiktu nodrošināta samērīgāka
deputātu pārstāvniecība, kā arī, lai tiktu radīta iespēja veidot
efektīvāku pašvaldību komiteju darbību noteiktu jautājumu risināšanā.
VARAM izstrādātie grozījumi paredz, ka tajās pašvaldībās, kur pēc
reformas būs līdz 30 000 iedzīvotāju, strādās 15 deputāti, bet tajās,
kur būs 30 001 līdz 60 000 iedzīvotāju – 19 deputāti.
Pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits būs vairāk nekā 60 000
iedzīvotāju, domē strādās 23 domnieki, bet Rīgā joprojām būs 60
deputāti.
Pēc VARAM aprēķiniem, deputātu skaitam samazinoties par 864 personām, gada laikā tiktu ietaupīti 995 328 eiro.
Šādi aprēķini veikti, pamatojoties uz to, ka vienas stundas likme,
ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likumā ietverto deputātu atalgojuma limitu, ir 6,4 eiro.
“Pieņemts, ka viens deputāts mēnesī vidēji strādā 15 stundas,” norāda
VARAM.
Plānots, ka pašreizējās domes savu darbu turpinās līdz 2021.gada
pašvaldību vēlēšanās ievēlētās domes pirmajai sēdei, kura būtu jāsasauc
2021.gada 1.jūlijā.
VARAM arī atgādina, ka lai 2021.gada pašvaldību vēlēšanas notiktu
jauno novadu robežās, līdz 2020.gada 1.decembrim pašreizējo pašvaldību
domēm jāsasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulci, kur
jāievēl novada vēlēšanu komisiju.
Deputātu kopsapulci jāierosina sasaukt administratīvā centra
pašvaldības domes priekšsēdētājam, bet izveidotās komisijas darbu no
saviem budžeta līdzekļiem būs jāfinansē visām pašvaldību domēm
proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam attiecīgās pašvaldības
teritorijā.
Ja deputātu kopsapulce līdz 2020.gada 1.decembrim neizveido novada vēlēšanu komisiju, to iecels Centrālā vēlēšanu komisija.
Valdība atbalstīja arī grozījumus Republikas pilsētas un novadu
vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, kas paredz, ka
esošo novadu vēlēšanu komisiju locekļus varēs pieteikt darbam arī jauno
apvienoto novadu vēlēšanu komisijās.
