Valdība otrdien pieņēma grozījumus “Pedagogu darba samaksas
noteikumos”, paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo
atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu
palielināšanai piešķīra tikai šā gada budžetā.
Lai nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes
paaugstināšanai, valdība atbalstīja priekšlikumu 2019.gadā finansējumu
713 824 eiro apmērā nodrošināt no budžeta resora “Mērķdotācijas
pašvaldībām”, bet 6 944 658 eiro – no budžeta resora “Gadskārtējā valsts
budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka algu celšanai
nepieciešami 7,66 miljoni eiro šogad un 22,97 miljoni eiro 2020.gadā,
norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) paziņoja, ka neesot likumīga pamata
patlaban 2020.gada budžetā pedagogu darba samaksas palielināšanai
paredzēt papildus 20 miljonus eiro, jo diskusijas par nākamā gada
budžetu sāksies tikai šā gada augustā.
“Ja ir politiskā griba atbalstīt šo priekšlikumu, tad to var izdarīt
divos veidos. Pirmkārt, 2020.gada budžetā samazināt līdzekļiem
neparedzētiem gadījumiem paredzēto summu, kas radīs negatīvu fiskālu
efektu. Otrkārt, valdība var pieņemt lēmumu par septiņu miljonu eiro
novirzīšanu pedagogu darba samaksai šogad, bet Ministru kabinets apņemas
divu nedēļu laikā rezervēs meklēt līdzekļus pedagogu darba samaksas
pieaugumam 2020.gadā,” pauda Reirs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja
Inga Vanaga aicināja Ministru kabineta rīkojuma projektā tomēr saglabāt
minēto atrunu par pedagogu darba samaksas pieaugumu arī 2020.gadā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tomēr uzsvēra, ka valdība
šodien var lemt tikai par pedagogu darba samaksas pieaugumu no šā gada
1.septembra, bet par turpmāko atalgojuma pieaugumu notiks diskusijas
2020.gada budžeta kontekstā. Vienlaikus premjers atzina, ka pedagogu
atalgojuma pieaugumam jāiet roku rokā veiktajām reformām izglītības
nozarē.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) kritizēja pieeju, kad
valdība izlases kārtā lemj par finansējuma piešķiršanu tai nozarei, kas
“runā visskaļāk”. Ministra ieskatā, lemjot par finansējuma
palielināšanu, visām nozarēm ir jābūt vienlīdzīgiem noteikumiem.
Kā ziņots, IZM jau iepriekš prasīja piešķirt papildu finansējumu
pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts
nozīmes reformu īstenošanai. Tomēr izglītības nozares reformu trūkuma
dēļ Jāņa Reira (V) vadītā Finanšu ministrija (FM) nesaskaņoja IZM
iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.
Pirmdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pēc
koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka izglītības
nozarē pieteiktās reformas esot vērtējamas kā “iekustinātas”, līdz ar to
koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai
nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu.
Koalīcijas partijas esot konstatējušas, ka “reformas, kuras
izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) bija iecerējusi, ir
iekustinātas”. “Protams, trīs četros mēnešos nevar visas reformas
īstenot, bet ir ļoti skaidra virzība uz to, ko Šuplinska redz. Galvenais
mērķis ir celt izglītības kvalitāti, lai Latvijā neviens jaunietis, kas
izgājis izglītības sistēmu, nebūtu atstāts novārtā, varētu atrast savu
vietu darba tirgū, stāties augstskolā, turpināt savu izglītību,” pauda
premjers.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA)
iepriekš brīdināja, ja jūnijā netiks grozīti pedagogu darba samaksas
noteikumi, notiks pedagogu beztermiņa streiks. Pirmdien pēc koalīcijas
sanāksmes LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA teica, ka
arodbiedrība atcels solīto streiku, valdībai atbalstot IZM piedāvājumu
palielināt pedagogu minimālo atalgojumu.
