Valdība atbalsta “Rail Baltica” projekta pieteikumu Eiropas Savienības finansējumam

Valdība trešdien ārkārtas sēdē pieņēma zināšanai Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par dzelzceļa “Rail Baltica” projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm Baltijas valstu pieteikumā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) desmitajam projektu uzsaukumam (CEF10) un atbalstīja pieteikuma iesniegšanu līdz šā gada 30.janvārim.

SM norāda, ka CEF10 pieteikuma finansējums paredzēts projekta prioritāro aktivitāšu realizācijai Latvijā, kas nodrošina Eiropas Komisijas (EK) izvirzīto gatavības kritēriju izpildi un ir būtiskas “Rail Baltica” projekta turpmākajai īstenošanai.

Vienlaikus SM papildina, ka Latvijas pieteikuma fokusā ir dienvidu posma no Misas līdz Lietuvas robežai būvniecība un jau parakstīto būvniecības līgumu pabeigšana, kā arī papildus pieteikta Skultes infrastruktūras apkopes punkta/būvmateriālu uzglabāšanas bāzes izveide, augstsprieguma tīkla pieslēgumu punktu projektēšana posmā Skulte-Salacgrīva un Iecavā.

Tāpat finansējumu iecerēts novirzīt maģistrālo gāzes vadu pārbūvei, elektrifikācijas vadlīniju un dzelzceļa vadības un signalizācijas sistēmu vadlīniju izstrādei, kā arī zemju atsavināšanai posmā Vangaži-Igaunijas robeža, atzīmē SM.

Tāpat papildu Latvijas nacionālajām aktivitātēm pieteiktas “Rail Baltica” projekta aktivitātes, kuras īstenos AS “RB Rail”, kam nepieciešamo līdzfinansējumu vienādās daļās nodrošinās Latvija, Igaunija un Lietuva.

SM atgādina, ka pērn septembrī EK izsludināja desmito projektu uzsaukumu finansējuma saņemšanai no EISI, kas ir galvenais “Rail Baltica” projekta finansējuma avots.

Kopumā dzelzceļa infrastruktūras projektu atbalstam pieejams 5,5 miljardu eiro finansējums, no kura 2,8 miljardi eiro ir Kohēzijas aploksnes finansējums, kam pieteikumus var iesniegt tikai Kohēzijas fonda 15 dalībvalstis, un 2,7 miljardi eiro ir vispārējās aploksnes finansējums, kas pieejams visām ES dalībvalstīm, norāda SM.

Tāpat plānots, ka kopuzņēmums “RB Rail” iesniegs Baltijas valstu pieteikumu līdz 30.janvārim. Savukārt EK lēmums par CEF10 uzsaukumā pieteikto projekta aktivitāšu finansējumu gaidāms 2024.gada otrajā pusē, informē SM.

Pēc EK lēmuma apstiprināšanas tiks noslēgts jauns finansēšanas līgums, par kura pieejamo finansējumu un precīzām valsts budžeta saistībām SM informēs atsevišķi.

Vienlaikus SM papildina, ka nākamajā EISI vienpadsmitajā projektu uzsaukumā (CEF11), Latvija plāno pieteikt Ziemeļu posma no Vangažiem līdz Igaunijas robežai būvniecības aktivitātes, piebilstot, ka pašlaik šis posms atrodas projektēšanas noslēguma stadijā.

Jau ziņots, ka ar ES atbalstu Latvijā tiek attīstīta ilgtspējīga mobilitāte, tostarp kopš 2015.gada “Rail Baltica” projekts tiek īstenots ar EISI finansējumu.

Latvijai, piedaloties EK izsludinātajos projektu iesniegumu konkursos par finanšu palīdzības piešķiršanu no EISI, tostarp no Militārās mobilitātes aploksnes, līdz 2023.gadam parakstīti kopumā desmit finansēšanas līgumi un nodrošināts finansējums aptuveni 916 miljonu eiro apmērā, atzīmē SM.

Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.