Valdība šodien atbalstīja uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra.
Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai,
kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
“griestus”. Kā norāda Finanšu ministrija, šogad saskaņā ar likumu šie
“griesti” ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk kā 4000 eiro mēnesī,
bet nākamgad tie pieaugs.
Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Atalgojuma daļai, kas pārsniegs “griestus”, piemēros tādu pašu likmi
kā vispārējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā –
34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs un 10,5% – darba ņēmējs.
Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās
apdrošināšanas veidiem, likme tiks noteikta likumā “Par valsts sociālo
apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā.
Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus
ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem
neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām – pensiju,
bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai
arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.
Finanšu ministrija norāda, ka solidaritātes nodoklis ir viens no
valsts pamatbudžeta finansēto sociālā rakstura izmaksu pieauguma
nodrošinājuma avotiem. Bez šī nodokļa ieviešanas valsts pamatbudžeta
pieaugošo izdevumu segšana nevarētu tikt nodrošināta pilnā apmērā.
Ieviešot solidaritātes nodokli ar 2016.gada 1.janvāri, ieņēmumu
fiskālā ietekme 2016.gadā tiek plānota 40,9 miljonu eiro apmērā, bet
2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095
miljonu eiro apmērā.
Valdības atbalstītā Solidaritātes nodokļa likuma publiski deklarētais
mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti augstāka ienākuma līmeņa darba
ņēmēju, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja-ārvalstnieka, ārvalstu
darba ņēmēju pie darba devēja-ārvalstnieka un pašnodarbināto
kategorijai.
Likumprojekts paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
(VSAA), pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju,
summē sociāli apdrošinātai personai VSAOI objektu un VSAOI. Sasniedzot
likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto VSAOI objekta
maksimumu, VSAA uzskaita faktiski veikto solidaritātes nodokli. VSAA
solidaritātes nodokli rēķinās vienu reizi mēnesī.
Likumprojekts arī paredz, ka VSAA par pārskata mēnesi faktiski
samaksāto nodokli pārskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā līdz
pārskata mēnesim sekojošā trešā mēneša 15.datumam.
Finanšu ministrijā atzina, ka ieviešamais solidaritātes nodoklis
personām, kuru mēneša ienākumu līmenis ir pieckāršs un vairāk
salīdzinājumā ar strādājošā vidējo mēneša bruto darba samaksu –
2015.gada pirmajā ceturksnī 785 eiro, un 11,15 reizes augstāks nekā
minimālās mēnešalgas saņēmēja ienākumu līmenis – 2015.gadā 360 eiro-,
sagaida salīdzinoši neliels procentuālais nodokļa nastas palielinājums,
kas radīs nelielu progresivitāti šo personu ienākumu aplikšanā ar
darbaspēka nodokļiem salīdzinājumā ar zemāko ienākumu intervālu ienākumu
līmeni.
Lai VSAA nodrošinātu Solidaritātes nodokļa likuma ieviešanu,
2016.gadā programmatūras izstrādei nepieciešami papildu 67 000 eiro.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, lai īstenotu likumprojektu un veiktu
izmaiņas informācijas sistēmās, paredzamās izmaksas plānotas 29 482
eiro apmērā, informēja Finanšu ministrija.
Kā ziņots, pret solidaritātes nodokļa ieviešanu iestājās uzņēmēji.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka pašreiz
izstrādātie un valdības atbalstītie FM ierosinājumi ieņēmumu
palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes
nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju
ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz
palielināt nodokļu slogu darbaspēkam.
Savukārt solidaritātes nodokļa dēļ telekomunikāciju operators
“Lattelecom” apsver būtisku darbinieku skaita samazinājumu, pakalpojumu
cenu celšanu vai izvirzīto mērķu un peļņas apmēru pārskatīšanu.
