Valdība trešdien atbalstīja izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz tiesību uz apmaksātu veselības aprūpi sasaisti ar Latvijā deklarētu dzīvesvietu, atliekot Nacionālā veselības fonda izveidi.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, kārtējo reizi atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principa īstenošanas.
Divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” princips ietver veselības aprūpes minimumu jeb “pamata grozu”, kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju un citiem. Savukārt valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb “pilnais grozs” tiek nodrošināts cilvēkiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, un tiem, kas ir sociāli mazāk aizsargāti – bērni, pensionāri, bezdarbnieki un citi. Pārējiem šis princips paredz iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, veicot brīvprātīgās iemaksas.
VM norāda, ka šis dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav īstenots – jebkuram ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
Savukārt likumprojektā piedāvātās izmaiņas paredz – lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, dzīvesvietas deklarēšana Latvijā jāveic vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.
Iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sarunu rezultātā daļa no iepriekšējā likumprojekta “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” versijā ietvertā regulējuma neguva atbalstu. Līdz ar to VM pārstrādāja likumprojekta saturu, neiekļaujot tajā valsts veselības aprūpes līdzekļu administrēšanas sadaļu un izveidojot to kā grozījumus esošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
VM secinājusi, ka Nacionālā veselības fonda izveide, pārveidojot Nacionālo veselības dienestu (NVD), esošajā ekonomiskajā situācijā nav iespējama īsā un pārskatāmā laika periodā. Vienlaikus VM apzinās, ka ir nepieciešamas papildu diskusijas, tāpēc NVD reorganizācija netiks virzīta nekavējoties, bet tiks turpinātas diskusijas ar nozari par kopējo veselības aprūpes attīstību valstī.
Ministrija skaidro, ka ar “deklarēšanas principa” ieviešanu tiks liegta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem turpināt saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.
Pēc būtības grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā izriet no iepriekšējā likumprojekta satura, kas konceptuāli valdībā jau tika atbalstīts.
Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka īpaši aizsargājamajām personu grupām dzīvesvietas deklarēšanas princips kā nosacījums valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai neattieksies.
Lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visām personām, kurām ir deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta Latvijā, kā arī personām, kas strādā Latvijā, likumprojekts paredz papildināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. pantu ar skaidru personu loku.
Šajā grupā ietilpst personas ar īpaši aizsargājamās cietušās personas statusu kriminālprocesā, jaundzimušie līdz sešu mēnešu vecumam, kā arī Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušie ārzemnieki un bezvalstnieki, kuri saņem Latvijas valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vecuma gadījumā, izdienas pensiju vai speciālo valsts pensiju un kuru dzīvesvieta deklarēta citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, Šveicē vai Lielbritānijā. Tāpat tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētas arī Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri pilna laika studē augstākās izglītības programmās ES, EEZ valstīs, Šveicē vai Lielbritānijā.
Izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā nenosaka pastāvošo veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas kārtību un pakalpojumu apjomu aizturētajām personām. To regulē Aizturēto personu turēšanas kārtības likums.
Tāpat ar likumprojektu paredzēts noteikt, ka NVD regresa kārtībā atgūtie līdzekļi un starptautiskajos norēķinos saņemtie ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta programmā “Veselības aprūpes nodrošināšana” un pilnībā novirzīti veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai.
Pašlaik šie ieņēmumi tiek uzskaitīti vairākās programmās – gan kā regresa kārtībā atgūtie izdevumi par prettiesiskas rīcības rezultātā cietušo personu ārstēšanu, gan kā starptautiskie norēķini par ES, EEZ valstu, Šveices un Lielbritānijas iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem. Ja gada laikā veidojas virsplāna ieņēmumi, NVD saskaņā ar budžeta izpildes noteikumiem sniedz priekšlikumus apropriācijas palielināšanai, lai šie līdzekļi varētu tikt izmantoti stacionārās aprūpes apmaksai. Iepriekšējo gadu pašu ieņēmumu atlikumi tiek uzkrāti Valsts kasē līdz to ieplānošanai budžetā.
NVD regresa kārtībā par prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu ārstēšanu 2023. gadā ir atguvis 1 250 864,52 eiro, 2024. gadā – 1 363 796,63 eiro, bet paredzams, ka 2025. gadā kopējais apjoms varētu sasniegt 1 526 990,59 eiro.
Savukārt no kompetentām iestādēm par ES, EEZ, Šveices un Lielbritānijas iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā NVD 2023. gadā ir atguvis 736 319 eiro. Pērn šī summa bija 1 153 862 eiro, bet 2025. gada deviņos mēnešos – 786 928 eiro, savukārt prognoze visam 2025. gadam ir 1 049 237 eiro. Turpmākajos gados VM prognozē līdzīgu atgūto līdzekļu apjomu gan regresa, gan starptautisko norēķinu daļā.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu kopš 2025. gada 1. janvāra personas, kuras slimo ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību, saņemot narkoloģisko ārstēšanu, ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumu veikšanas. Esošais regulējums ir attiecināms tikai uz personām, kuras lieto atkarību izraisošas vielas – alkoholu, narkotiskas, psihotropas vai toksiskas vielas, bet netiek attiecināts uz personām, kuras cieš no procesu atkarībām, piemēram, azartspēļu atkarības.
Lai nodrošinātu, ka visām personām, kuras cieš no atkarībām, tiktu nodrošināta vienāda iespēja saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, neveicot līdzmaksājumu, uzskaitījums papildināts ar personām, kurām ir patoloģiska tieksme uz azartspēlēm.
Šobrīd cilvēkiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas vai citu kritēriju izpildes.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Par likumprojektu vēl jālemj Saeimā.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024. gada septembra beigās 214 313 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārzemēs. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem, 2024. gadā līdz septembrim 12 805 šo cilvēku Latvijā saņēmuši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, norādījusi VM.
