Ministru kabinets trešdien noraidīja Finanšu ministrijas izstrādāto valsts galvojumu programmu, kas sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, ziņo biznesa portāls db.lv .Neatbalstīt programmu aicināja arī finanšu ministrs Einars Repše (JL). Viņš norādīja, ka šī ir labākā programma, ko iespējams piedāvāt gan līdzekļu pieejamības, gan citu aspektu dēļ. Tādēļ, ja bankas nav gatavas piedalīties programmā, tad finanšu ministrija nepiedāvās citu tās variantu. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons informēja ministrus, ka neviena banka negrasoties piedalīties programmā tādā, kāda tā ir tagad. Kredītiestādes pašas saviem spēkiem kopā ar kredītņēmējiem restrukturizē kredītus un turpinās to darīt. Un, ja valsts galvojuma saņemšanai, būs jānoraksta 20% kredīta pamatsummas, neviena banka tam nepieteiksies. Turklāt programma nekādi nespēs palīdzēt tiem, kam atbalsts ir visvairāk nepieciešams, proti, kam vairs ienākumu nav vispār, norāda T.Tverijons. Viņš skaidro, ka prasība norakstīt daļu kredīta ir pieņemama īstermiņa aizņēmumu gadījumos, ko bankas jau dara. Bet ilgtermiņa kredītu gadījumos ir svarīgi nodrošināt maksājumu samazināšanos īslaicīgi – uz laiku, kamēr cilvēks zaudējis darbu vai viņam samazinājušies ienākumi. T.Tverijons uzskata, ka to varēja risināt uz laiku «iesaldējot» daļu kredīta summas, nevis to norakstot. Komercbanku asociācijas vadītājs uzsvēra, ka bankas jau restrukturizējušas 31 tūkst. kredītu un turpina to darīt. Bet kredītu pamatsummas kavēto maksājumu apjoms sasniedzis 296 milj. Ls. Finanšu ministrijas pārstāvi atzina, ka ir iespējams runāt par norakstāmā kredīta apjoma samazināšanu, bet nav iespējams no šī nosacījuma atteikties vispār, jo tā ir starptautisko aizdevēju prasība. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) gan iebilda, ka gadījumā, ja valsts sniedz garantiju, ir likumsakarīgi, ja banka noraksta daļu kredītu, jo «treknajos gados» kredīti izsniegti diezgan vieglprātīgi. Bet T.Tverijons atgādināja, ka bankas par savu vieglprātību maksā ar milzu zaudējumiem, kas sasnieguši 130 milj. Ls, un būtu dīvaini šos zaudējumus vēl vairāk palielināt. Valdības noraidītā programma paredzēja, ka bankas brīvprātīgi pieteiktu savus klientus galvojuma programmai. Valsts galvotu 90% no kredīta summas, tādējādi kredītņēmējam ik mēnesi būtu jāsedz vismaz 10% no aizdevuma maksājuma. Galvojumu būtu jāatmaksā 10 gadu laikā, un tā cena papildus bankas noteiktajai procentu likmei būtu 1%. Valsts galvojumu programma darbotos divus gadus pēc noteikumu spēkā stāšanās, bija plānots izsniegt galvojumus par kopējo summu līdz 82 milj. Ls.
