Sperts nozīmīgs solis virzienā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Saeimā pagājušajā nedēļā pieņemts eiro ieviešanas likums.
Par dzīvi Latvijā pēc 2014. gada 1. janvāra, kad, iespējams, mūsu ikdienā reāli ienāks eiro, reģionālo preses izdevumu žurnālistiem 1. februārī stāstīja valdības ministri un banku analītiķi. Finanšu ministrs Andris Vilks izcēlās ar īpašu optimismu, apgalvojot, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijas ekonomiskais potenciāls pārlēks citā dimensijā: «Mēs atrodamies Eiropas perifērijā, mūsu ekonomika ir maza, eiro mums ir vajadzīgs, lai mēs kļūtu pievilcīgāki investoriem.» Ar mazāku patosu, tomēr pozitīvā reālismā Latvijas esamību eirozonā vērtēja uzņēmēji. Nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» vadītājs Edgars Šīns, norādot uz lielas sabiedrības daļas skepticismu, eiro ieviešanas procesu nodēvēja par «ļoti latvisku»: «Diskusijai nevajadzētu būt par to, ko viena vai otra nozare iegūs vai zaudēs, ja lats būs vai nebūs. Vairāk ir jārunā par nācijas interesēm ilgtermiņā. Man drošību rada tas, ka, Latvijai esot eirozonā, politiķiem nebūs tik daudz iespēju «savārīt dažādas ziepes».» «Bauskas Dzīve» uzdeva jau par klasiku kļuvušu jautājumu – ko no pārejas uz eiro iegūs tante Bauskā, kura neceļo, nemaina valūtu, reizi mēnesī saņem 150 latu pensiju, ko iztērē pagasta veikalā, pastā un doktorātā. Ierēdne, eiro projekta vadītāja Dace Kalsone, steidza pavēstīt, ka tantei makā būšot vairāk naudas – 150 latu vietā 213 eiro. Piezemētāka emocijās bija Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula: «Šajā procesā tante Bauskā neko nezaudēs. Agrāk vienmēr naudas maiņai bijusi negatīva pieredze. Šoreiz tā nav jānotiek.» Vairāk viedokļu lasiet laikraksta «Bauskas Dzīve» drukātajā versijā pirmdien, 4. februārī.
