Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu
nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas
galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu
reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši
veiksmīgu reformas īstenošanu.
“Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik
dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu
pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas
radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs
valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija
apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas
veiksmīgai pabeigšanai,” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi – kaut gan ēnu ekonomikas
ierobežošana ir bijusi valdības prioritāte kopš 2010.gada, ne Finanšu
ministrijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav bijusi pietiekama
kapacitāte kvalitatīva normatīvā regulēja izstrādei un reformas
īstenošanai.
“Šā gada sākumā – piecus gadus pēc kases aparātu nomaiņas sākšanas –
atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām bija nomainīti tikai 59% no
visiem kases aparātiem. Lielāko nenomainīto kases aparātu daļu veido
kases sistēmas un specializētās iekārtas, kuru nomaiņai ir nepieciešami
individuāli risinājumi. Tā kā kases aparātu nomaiņa primāri ir
informācijas tehnoloģiju ieviešana, pastāv risks, ka brīdī, kad tie būs
nomainīti, informācijas tehnoloģijas jau būs novecojušas,” secināts
revīzijā.
Tajā arī minēts, ka būtisks nosacījums kases aparātu nomaiņai ir to
atbilstības pārbaude – atbilstības pārbaudes institūcija sniedz
apliecinājumu VID, ka kases aparāta modelis atbilst noteiktajām
tehniskajām prasībām. Taču pirmā institūcija, kas šādu pārbaudi varēja
veikt, VID tika reģistrēta tikai 2016.gada beigās. Uzņēmējiem atbilstoši
pagarinātajam termiņam kases aparātu nomaiņai bija atlicis vien
pusgads, bet ne visu veidu kases aparātu modeļi tirgū bija pieejami.
Pamatojoties uz konstatētajām neatbilstībām sešos kases aparātu
modeļos, kas iepriekš bija atzīti par prasībām atbilstošiem, 2018.gada
sākumā VID bija jāpieņem lēmums par to izslēgšanu no atbilstošo kases
aparātu modeļu saraksta. Uzņēmēju lietošanā šai laikā jau bija vairāk
nekā 18 tūkstoši šādu modeļu; to atzīšana par tehniski nepiemērotiem
vairoja uzņēmēju neuzticību izveidotajai sistēmai un veicināja
nenoteiktību, plānojot uzņēmumu nākotnes attīstību, atzīmēts revīzijas
ziņojumā.
Tajā arī minēts, ka Finanšu ministrija un VID reformas ieviešanas
rezultātā plānoja papildu ieņēmumus valsts budžetā, proti, 18,5 miljonus
eiro 2017.gadā un gandrīz 17 miljonus eiro 2018.gadā, taču šai
prognozei nav pamatojuma, jo nevienai no institūcijām nav noteiktas
metodikas, ar ko varētu pārliecināties, kādu valsts budžeta ieņēmumu
pieaugumu potenciāli sniegs reforma.
Viens no iemesliem, kas ietekmē reformas ieviešanas gaitu, pēc Valsts
kontroles secinātā, ir sarežģītie un pat jomas speciālistiem grūti
izprotamie un piemērojamie normatīvi, kuros netiek lietota vienota,
nozarē atzīta terminoloģija.
“Sākotnēji jaunās prasības paredzēja, ka uzņēmējam, sasniedzot
noteiktu apgrozījumu, obligāti ir jālieto konkrēts kases aparātu veids,
tomēr 2018.gada beigās Finanšu ministrija un VID atkāpās no šī
nosacījuma. Līdz ar to arī pašlaik normatīvi nesniedz skaidrību, kādus
kases aparātus uzņēmējs drīkst lietot. Ar jauno regulējumu tika mēģināts
noteikt arī stingrākas prasības kases aparātu apkalpojošiem dienestiem.
Taču revīzijā secināts, ka jaunās prasības nav skaidri definētas un ir
formālas. VID nenodrošina arī pietiekamu uzraudzību pār kases aparātu
apkalpojošo dienestu pienākumu izpildi,” norāda Valsts kontrole.
Tāpat Valsts kontrole atzīmē, lai gan kopumā pašreizējais regulējums
ļautu VID labāk kontrolēt nodokļu nomaksu, šīs iespējas netiek pilnībā
izmantotas.
“Pašlaik VID struktūrvienība, kuras darba lielākā daļa būtu jāvelta
kases aparātu reģistrēto datu pārbaudēm, būtiskus resursus tērē
nekvalitatīva normatīvā regulējuma seku novēršanai, kā arī atkārtoti
veicot daļu no pārbaudēm, kuras pirms tam jau veikusi atbilstības
pārbaudes institūcija. Arī VID mājaslapā ievietotā informācija par kases
aparātiem nav pietiekami kvalitatīva,” norāda Valsts kontrole.
Jau ziņots, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kases
aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu
maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus,
obligāti bija jāsāk ne vēlāk kā 2017.gada 1.janvārī. Tomēr, tā kā
uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, tika vērtēta kā zema,
VID paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām
prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas bija jāsāk lietot no
2017.gada 1.jūlija.
Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā
iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos
kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne
vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī.
2018.gada jūlijā VID informēja, ka kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā 2017.gadā.
