Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās,
pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu,
lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju
aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras
ministrijas (KM) rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas
mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.
“Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai.
Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai
ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti.
Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus
un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni
eiro gadā. KM gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums
pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā
darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās
teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par
efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,”
uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Veicot revīziju, secināts, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas (OECD) definēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo
praksi KM ievēro tikai daļēji. Kaut arī KM pauž pārliecību, ka
kapitālsabiedrības ir labākā valsts iesaistes forma profesionālās teātra
un mūzikas mākslas jomā, tomēr izvērtējums, kāda ir valsts teātru un
koncertorganizāciju loma un vieta šajā pakalpojumu tirgū, nav veikts.
Vairums profesionālo teātru un koncertorganizāciju joprojām strādā
bez skaidras darbības stratēģijas, tām dotie uzdevumi neaptver visas
kultūrpolitikas prioritātes un finansējums daudzos gadījumos tiek
piešķirts, balstoties uz vēsturiskiem datiem. KM uzsver, ka valsts
kapitālsabiedrības nodrošina augstāku kvalitātes standartu. Tomēr tikai
teātriem, aprēķinot valsts budžeta dotāciju, tiek ņemts vērā rādītājs,
kas būtu raksturojams kā kvalitāti raksturojošs, – nomināciju skaits
“Spēlmaņu nakts” balvām, bet šis rādītājs vidēji veido tikai vienu
procentu no dotācijas apmēra.
Daļu no ministrijas izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem teātri
un koncertorganizācijas gadu no gada neizpilda, savukārt daļu pārpilda
pat līdz 800 procentiem, kas revidentu ieskatā liecina par formālu
ministrijas pieeju, izvirzot kapitālsabiedrībām sasniedzamos rezultātus.
Lēmumu pieņemšanai nepieciešamie finanšu rezultātu izvērtējumi ir
virspusēji un nepamato izdarītos secinājumus. Tai pat laikā KM no
teātriem un koncertorganizācijām četras reizes gadā pieprasa apjomīgas
atskaites, kas nav izmantojamas ne valsts piešķirto līdzekļu izlietojuma
kontrolei, ne arī, lai izvērtētu kopējo finanšu situāciju
kapitālsabiedrībās.
Valsts kontrole veikusi likumības un lietderības revīziju par KM
kapitālsabiedrību pārvaldību ar mērķi pārliecināties, ka KN, pārvaldot
savas kapitālsabiedrības, ievēro tiesību aktu prasības un valsts
kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi. Revīzija veikta par laiku no
2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam.
