Valsts kontrole atzinīgi vērtē sākto publisko iepirkumu sistēmas reformu, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka tā ir veicama kā komplekss risinājums, kur atsevišķas izmaiņas nav īstenojamas izolēti, jo tās ir savstarpēji saistītas un ietekmē gan konkurenci, gan caurskatāmību, gan administratīvo un birokrātisko slogu.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē, publisko iepirkumu reformas ietvaros piešķirot lielāku elastību un rīcības brīvību publisko iepirkumu īstenošanā, to ir nepieciešams līdzsvarot ar lielāku atklātību un pārskatāmību par publisko līdzekļu izmantošanu. Pieejamai informācijai par iepirkumiem jābūt pilnīgai, savlaicīgai un salīdzināmai, lai tā reāli nodrošinātu caurskatāmību un iespēju tirgum un uzraugošām iestādēm savlaicīgi reaģēt, uzskata iestādē.
Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka publisko iepirkumu reforma kopumā ir gan nepieciešama, gan atbalstāma, jo tās mērķis ir padarīt publisko līdzekļu izlietojumu efektīvāku un caurskatāmāku. Viņaprāt, diskusijas par reformas risinājumiem ir būtiskas, taču nedrīkstot pieļaut situāciju, kurā diskusiju process aizēno vai aizkavē pašas reformas virzību.
“Ir svarīgi konsekventi turpināt iesākto, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp lielāku elastību iepirkumu veicējiem un sabiedrības tiesībām uz pārskatāmu publisko finanšu izmantošanu. Tas ietver gan savlaicīgas un pieejamas informācijas nodrošināšanu par plānotajiem un sāktajiem iepirkumiem, gan arī informācijas pieejamību par jau notikušiem iepirkumiem un izlietotajiem publiskajiem līdzekļiem,” uzsver Litvins.
Valsts kontrole uzskata, ka ir jānotiek diskusijai par saprātīgām un ekonomiskajai realitātei atbilstošām līgumcenu robežvērtībām, sākot no kurām būtu jāpublicē informācija par sākto iepirkumu gadījumos, kad likums iepirkuma veikšanai nav jāpiemēro. Vienlaikus informācija būtu jāpublisko arī par jau veiktajām iegādēm zem šīm robežvērtībām, lai nodrošināt pietiekamu atklātību visā iepirkumu ciklā. Tas arī kalpotu kā preventīvs mehānisms pret nepamatotu konkurences ierobežošanu un korupcijas riskiem, uzskata iestādē.
Valsts kontrole savu viedokli par reformas pieeju ir nosūtījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, informējot deputātus par būtiskākajiem apsvērumiem turpmākajai lēmumu pieņemšanai.
Kā vēstīts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ turpinās vērtēt grozījumus Publisko iepirkumu likumā.
Iepriekš vienotā paziņojumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), Konkurences padomē (KP), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), biedrībā “Sabiedrība par atklātību – Delna”” (“Delna”) un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijā (“DAIF Latvija”) pauda, ka publisko iepirkumu sistēmas reforma piedāvātajā redakcijā būtiski samazinās atklātību un konkurenci, radot pamatotas bažas par godīgu un efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu.
Organizācijas norādīja, ka reforma paredz desmitkāršot summas, par kurām valsts un pašvaldības varēs iegādāties preces, pakalpojumus un veikt būvdarbus bez atklātas iepirkuma procedūras un pat sludinājuma par to. Preču un pakalpojumu iepirkumos sliekšņi pieaugtu 14 reizes, bet būvdarbos 270 reižu, kas nozīmē, ka līdz 555 miljoniem eiro katru gadu tiktu izlietoti bez publiskas paziņošanas tirgum un bez reālām iespējām uzņēmumiem savlaicīgi iesniegt piedāvājumus.
Tāpat LTRK, KP, KNAB, “Delna” un “DAIF Latvija” informēja, ka reforma varētu būtiski samazināt konkurenci iepirkumos, jo ierobežota informācijas pieejamība tieši ietekmē pretendentu skaitu, savukārt mazāks konkurējošo piedāvājumu skaits parasti nozīmē augstākas līguma cenas.
Organizācijas informēja, ka Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka ikviens papildu piedāvājums iepirkumā nodrošina vidējo līguma cenas samazinājumu par 2,5%.
Vienlaikus publiski pieejamu datu trūkums varētu ierobežot uzraugošo institūciju iespējas veikt proaktīvu publisko iepirkumu uzraudzību un savlaicīgi identificēt iespējamos riskus publisko līdzekļu piešķiršanā un izlietojumā.
Organizācijās atzīmē, ka reforma patlaban neparedz mehānismus, kas nodrošinās caurspīdību un īstenos kontroli par publisko līdzekļu piešķiršanu, tādējādi ir pamatotas bažas par iespējamu negodprātīgu rīcību un iespējām to novērst. Tāpat esošā reforma neparedz nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz drošu piegādes ķēžu principu piemērošanu iepirkumos.
LTRK, KP, KNAB, “Delna” un “DAIF Latvija” atbalsta reformas mērķi mazināt birokrātiju un palielināt publisko iepirkumu efektivitāti, lai sabiedrība iegūtu pēc iespējas labāku gala rezultātu un palielinātos vērtība par samaksāto cenu jeb vairotos iepirkumu ekonomiskā jēga. Tomēr atklātība visās iepirkumu stadijās ir priekšnoteikums gan uzraugošo institūciju darbam, gan sabiedrības preventīvajai kontrolei. Savukārt uzņēmējiem, organizāciju ieskatā, ir jābūt iespējai savlaicīgi uzzināt par katru iegādi, kurā tiks tērēti publiskie līdzekļi, jo tikai reāla konkurence un iespēja katram mazajam un vidējam uzņēmumam piedalīties nodrošina valstij izdevīgākas cenas un augstāku kvalitāti.
Organizācijas uzsver, ka aktuāls ir arī jautājums par atbildības nozīmi publiskās pārvaldes darbā un publisko iepirkumu procesā – iestāžu un pašvaldību vadītājiem ir jāuzņemas reāla atbildība par rezultatīviem un ilgtspējīgiem iepirkumiem – iepirkumu plānošanu, lēmumiem un risku pārvaldību.
Tādējādi organizācijas aicina likumdevēju lemt par pilnīgas informācijas publiskošanu par visiem iepirkumiem visās to stadijās, kā arī nostiprināt iestāžu vadības atbildību par iepirkumu organizēšanu.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) aģentūrai LETA pavēstīja, ka publisko iepirkumu sistēmas reforma Latvijā paredz būtisku sistēmas pārveidi, kuras centrā ir caurspīdīgums, izsekojamība un sabiedrības uzticības stiprināšana. Ņemot vērā, ka publiskie iepirkumi veido nozīmīgu tautsaimniecības daļu, 2025. gadā piešķirto līgumu vērtībai sasniedzot teju astoņus miljardus eiro, FM uzsver, ka reformas būtiskākais mērķis ir nodrošināt, lai katrs publiski ieguldītais eiro būtu izsekojams un sabiedrībai pārskatāms.
FM skaidro, ka tādēļ ar reformu tiek nostiprināti papildu atklātības mehānismi, kas garantēs plašu informācijas pieejamību par līdzekļu ieguldījumu visos iepirkumu posmos jau no pirmā eiro, vienlaikus mazinot administratīvo slogu un ieviešot elastīgāku pieeju iepirkumu organizēšanā.
Pēc FM paustā, ar reformu tiek paplašināta pasūtītāju rīcībspēja un elastība iepirkumu organizēšanā, vienlaikus šo elastību līdzsvarojot ar pastiprinātiem atklātības nosacījumiem. FM skaidro, ka procedūras kļūs vienkāršākas un mazāk birokrātiskas, taču informācijas pieejamība sabiedrībai – plašāka un sistemātiskāka. Arī zem Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām tiek saglabāts un stiprināts pienākums publiskot informāciju par iepirkumiem.
Pilnvērtīgas atklātības nodrošināšanai pasūtītājiem būs pienākums publicēt iepirkumu plānus, savukārt pašvaldībām šī informācija būs jānodrošina centralizēti attiecībā uz savām iestādēm un kapitālsabiedrībām, informē FM.
Tāpat tiek saglabāts un stiprināts pienākums publicēt informāciju par noslēgtajiem līgumiem un to faktisko izpildi un veiktajiem maksājumiem, norāda FM. Papildus tam paredzēts publiskot informāciju par darījumu ietvaros veikto maksājumu kopsummu arī gadījumos, kad darījumi nav balstīti uz rakstveidā noslēgtiem līgumiem. FM uzsver, ka šāds regulējums nodrošinās, ka publisko līdzekļu aprite ir pilnībā pārskatāma neatkarīgi no darījuma formas.
Būtisks reformas jaunums ir references cenu rīka attīstīšana, kas ļautu salīdzināt un izvērtēt līguma cenas atbilstību tirgus situācijai. FM norāda, ka tas stiprinās finanšu disciplīnu un sniegs papildu rīkus uzraugiem un sabiedrībai, lai novērtētu publisko līdzekļu ieguldījumu lietderību.
Savukārt iepirkumu sistēmas uzraudzības modelis tiek balstīts datos un veiktspējas rādītājos (KPI), pārejot uz pēcpārbaudes jeb “ex-post” principu, informē FM. Iepirkumu uzraudzības birojs kā centrālā vadības iestāde uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu, kā arī sniegs ikgadēju pārskatu Ministru kabinetam par publisko iepirkumu sistēmas darbību, kas nodrošinās sistemātisku sistēmas izvērtējumu un pasūtītāju snieguma analīzi.
Reforma paredz samazināt arī administratīvo slogu un saīsināt iepirkumu norises laiku par aptuveni 25%. Vienlaikus reformas īstenošana ir saistīta ne tikai ar normatīvā regulējuma izmaiņām, bet arī ar prakses un institucionālās kultūras maiņu, jo iepirkuma rezultāta kvalitāte un efektivitāte būs atkarīga gan no likumā noteiktā regulējuma, gan no pasūtītāju rīcības, skaidro FM.
