Sagaidot 11, Lāčplēša dienu, Aizsardzības ministrija kopā ar Nacionālajiem bruņo. novembri tajiem spēkiem un Latvijas Kara muzeju ir sagatavojusi videolekciju skolēniem «Sargājot Rīgu: toreiz un tagad», aicinot to izrādīt skolās visā Latvijā, kā arī iepazīties ar to ikvienu Latvijas iedzīvotāju, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākais referents Roberts Skraučs.
Videolekcijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Aivars Krjukovs, apmeklējot Bermontiādes cīņu vietas, stāsta par to izšķirošo nozīmi Latvijas Neatkarības karā, kā arī atstāto ietekmi uz mūsdienu militāro stratēģiju.
Divdesmit minūtes garajā lekcijā ir iekļauti vēsturiskie fotoattēli, stratēģiskās kartes, kā arī videomateriāli no mūsdienu militārajām mācībām. Videolekciju «Sargājot Rīgu: toreiz un tagad» ikviens interesents var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=OqD40KWEMFQ&feature=youtu.be
Šogad Lāčplēša dienā Latvijā atzīmē 101. gadadienu kopš neatkarīgās Latvijas armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.
Aizsardzības ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Neatkarības kara cīņu norises vietas, kuras apkopotas aizsardzības nozares izveidotajā tīmekļa vietnē www.neatkaribaskars.lv.
Iedzīvotāji aicināti iemūžināt Neatkarības kara cīņu norises vietu apmeklējumu fotogrāfijās un video, sociālajos medijos lietojot tēmturi «#Neatkarībasceļš2020» un atzīmējot Latvijas armijas sociālo mediju kontu «@Latvijas_armija». Iedzīvotāji šomēnes tradicionāli tiek arī aicināti pie apģērba nēsāt sarkanbaltsarkano lentīti ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu «V», kas simbolizē uzvaru.
