Vanaga: IZM testēšanai pašvaldībās nodod nepilnīgu finansēšanas modeli kārtējam eksperimentam

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) testēšanai pašvaldībās nodos nepilnīgu finansēšanas modeli kārtējam eksperimentam, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa atzina, ka šogad pozitīvais ir tas, ka šogad tiek tiek pildīta vienošanās par algu paaugstināšanas grafiku, ar IZM veidojas jauna konfliktsituācija.

No pieejas “Nauda seko skolēnam” ir jāatsakās, jo tajā, kā rādījis laiks un pieredze, ir daudz nepilnību. Taču tagad pašvaldībām tiks nodots jauns modelis par programmu finansēšanu, kas ir nepilnīgs, kārtējais eksperiments.

LIZDA cenšas pārliecināt IZM, lai novērstu kļūdas. Jaunajā modelī IZM nav iekļāvusi vienu no streika prasībām – turpmākā slodzes balansēšana.

“Pašvaldības testēs nepilnīgu modeli, un negribam pieļaut, ka tas būs kārtējais eksperiments, kas dos triecienu nozarei,” sacīja Vanaga, piebilstot, ka LIZDA cer, ka viss tiks atrisināts un nebūs jāprotestē, kam arodbiedrība gan ir gatava.

Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu par kompleksiem risinājumiem augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā, kas paredz jauna modeļa mērķdotācijas aprēķinam pedagogu atalgojumam vispārējā pamata un vidējā izglītībā ieviešanu.

IZM skaidro, ka jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Tas nodrošināšot gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot arī skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, sola IZM.

Jaunajā finansēšanas modelī piešķiramā finansējuma aprēķināšanai paredzēts izmantot dažādu lielumu klases. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi.

Šobrīd pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina “subsidēt” mazākas skolas.