Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
piedāvātajā administratīvi teritoriālās reformas modelī iedzīvotāju
skaita ziņā lielākā pašvaldība pēc Rīgas būtu Daugavpils, bet mazākā –
Līvāni, liecina ministrijas izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā
informācija.
Šādu karti saskaņošanai sadarbības partneriem VARAM nodos pēc sarunām
ar pašvaldībām. Tiesa gan, ievērojamas izmaiņas, salīdzinot ar
sākotnējo piedāvājumu, karte nav piedzīvojusi un korekcijas ieviestas
tikai Pierīgā, paredzot tur izveidot arī Ulbrokas novadu, kurā ietilps
tagadējās Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī
Vangažu pilsēta, kas patlaban atrodas Inčukalna novadā.
Pēc VARAM aprēķiniem, veicot reformu jaunā Daugavpils novada platība
būtu 2595 kvadrātkilometri un tajā dzīvotu 109 368 iedzīvotāju.
Daugavpils būtu arī lielākā pašvaldība Latgalē, kurai pēc iedzīvotāju
skaita sekotu Rēzekne ar 58 029 iedzīvotājiem.
Zīmīgi, ka arī mazākā pašvaldība pēc reformas būtu Latgalē. Proti,
Līvānu novads tiek plānots 622 kvadrātkilometru platībā un tajā dzīvotu
10 832 iedzīvotāji.
Kurzemē lielākā pašvaldība, tāpat kā plānots sākotnēji, būs Liepāja.
Veicot reformu Liepājas novada platība būtu 3659 kvadrātkilometri un
tajā dzīvotu 102 671 iedzīvotāju. 45 302 iedzīvotāju dzīvotu Ventspilī,
padarot to par otru lielāko vietvaru Kurzemē.
Savukārt Vidzemē lielākā vietvara pēc iedzīvotāju skaita būtu Ogre –
ar 57 692 iedzīvotājiem. Nākamā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā Vidzemē
būtu Cēsis ar 41 411 iedzīvotāju.
Tikmēr Zemgalē lielākā pašvaldība būtu Jelgava ar 87 952 iedzīvotāju. Tai sekotu Bauska ar 42 306 iedzīvotājiem un Dobele ar 29 009 iedzīvotājiem.
Mazākās pašvaldības pēc reformas būtu Alūksnes, Valkas, Balvu, Preiļu
un Smiltenes pašvaldības. Plānots, ka katrā no tām dzīvos mazāk nekā 20
000 iedzīvotāju.
Pēc teritorijas apjoma trīs lielākās pašvaldības būs Liepāja, Madona
un Jēkabpils, bet trīs mazākās – Jūrmala, Salaspils un Mārupe.
Kopumā iecerēts, ka reforma neskars septiņas pašvaldības – Rīgu,
Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu
un Salaspils novadu.
Kopumā VARAM, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, vadījusies pēc septiņiem kritērijiem.
Tie paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā
arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu.
Tāpat VARAM izstrādātie kritēriji paredz, ka novadā jābūt iespējamai
ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt
nozīmīgas investīcijas, kā arī novadā jābūt pietiekamam skolēnu skaitam
vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.
Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības
aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un
ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu.
Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā
noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos
noteikts citādāk.
Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.
Sākotnēji novadu izveidei bija noteikts arī astotais kritērijs –
pašvaldībai jāspēj nodrošināt arī piemērotu ceļa infrastruktūru
nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram – taču šis nosacījums
ir izņemts. VARAM jau iepriekš norādījusi, ka VSIA “Latvijas Valsts
ceļi” ir izstrādājuši ceļu tīkla sakārtošanas programmu, kas izstrādāta,
lai sniegtu pašvaldībām atbalstu realizējot reformu.
Ceļu sakārtošanās programma paredz investēt vairāk nekā 300 miljonus eiro.
Tāpat kā sākotnēji, VARAM piedāvā pašvaldības iedalīt divos
administratīvo teritoriju pamatveidos. Proti, republikas pilsētas būs
Rīga un Jūrmala. Savukārt novadi sīkāk tiks iedalīti novada pilsētās un
novada pagastos.
Kā ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais
teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no
119 uz 36, nevis 35, kā plānots sākumā.
Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu
ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību
savienībai.
Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā
ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru
kabinetā.
