Pagājušajā nedēļā Latvijā ir noslēgusies masveida vasarāju
graudaugu sēja, un līdz šim sējumi ir attīstījušies samērā labi, taču uz
graudu rekordražām šogad laika apstākļu dēļ pagājušā gada rudenī,
visticamāk, nevar cerēt, aģentūrai LETA atzina aptaujātie eksperti.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) Augkopības
nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka atsevišķos
laukos Vidzemē, kuri bijuši mitri un ilgi žuvuši, vasarāju sēja
turpinās. Tomēr kopumā masveida sējas darbi visā Latvijā noslēdzās
aizvadītajā nedēļā. “Lauki izskatās labi, mitruma līdz šim pietiek, kas
ir ļoti svarīgi vasarājiem. Maija svētku brīvdienās Latviju šķērsoja
pērkona lietusgāzes, kuras līdz tam iesētajiem sējumiem nāca par labu,”
viņš teica.
Balodis piebilda, ka, pateicoties siltajam laikam maijā, augi strauji
attīstījās. Tāpēc, lai arī sēja sākās vēlāk., graudaugu attīstība nav
iekavējusies. Galvenais, lai netrūkst mitrums, tad ražas būšot labas.
Tomēr uz rekordražām nav ko cerēt. “Ziemāji pēc ziemas ir atkopušies,
siltuma un mitruma pietiek, bet tāda ražas potenciāla kā pērn nav, jo
vietām sējumi ir izslīkuši. Sūdzēties gan arī nevar,” viņš teica.
Pozitīvi vērtējams sinoptiķu solītais lietus tuvākajās dienās, pretējā
gadījumā, ja mitruma sāks trūkt, pirmie cietīs vasarāji.
Pēc Baloža, graudaugu sējumi šogad pavasarī ir strauji sadīguši, jo
pēkšņi uznāca silts laiks, un kopumā līdz šim sējumi ir attīstījušies
samērā labi. Vasarīgais laiks maijā sekmējies augu strauju attīstību.
Turpmāk vēlamas būtu mērenākas gaisa temperatūras nevis pārlieku liels
karstums. Siltos laika apstākļos arī kaitēkļi un graudaugu slimības
izplatās vairāk nekā vēsākos laikapstākļos, tāpēc lauksaimniekiem ir
būtiski vairāk pievērst uzmanību sējumu kopšanai.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS”
valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA pastāstīja, ka
vietām Vidzemē vasarāju sēja vēl turpinās, jo mitruma dēļ uz laukiem
sēja ilgstoši tika kavēta. Tomēr masveida sēja ir noslēgusies. Sējumi
attīstās strauji augstās gaisa temperatūras dēļ. Tuvākajās dienās gan
būtu vēlams lietus, jo sausā laika dēļ mitrums no augsnes strauji
iztvaiko.
Jansons atzīmēja, ka no pārziemojušajiem ziemājiem Vidzemē un Latgalē
apmēram 10% bija jāpārsēj. Tā daļa sējumu, kas nebija jāpārsēj, tika
vēlu sēta un nav attīstījusies ideāli. Kopumā šogad viennozīmīgi uz
graudu rekordražām nevar cerēt, ņemot vērā laika apstākļus aizvadītajā
rudenī. “Uz augstu ražu šobrīd neceram, jo laikapstākļi pagājušajā
rudenī un vēlāk ir izdarījuši savas korekcijas. Ir daudz vasarāju,”
teica Jansons, norādot, ka graudu kopējo ražu ietekmēs gaisa temperatūra
turpmāk.
Viņš piekrita, ka patlaban ir noslēgusies masveida vasarāju sēja.
Tomēr darbi šogad bija apgrūtināti pērnā gada rudens lietavu dēļ, kamdēļ
lauki nežuva tik vienmērīgi kā ierasts citus gadus. Līdz ar to vienu un
to pašu lauku nācās apsēt pa daļām, sākot no vietām, kur bija mazāk
mitrs. Lauksaimniekiem tas esot bijis diezgan sarežģīti un nepatīkami,
kā arī prasīja papildus resursus un darba laiku. Tomēr kopumā pavasaris
sējumiem līdz šim bijis labvēlīgs, jo iepriekš bija mēreni silts laiks
un mitrums, kas sekmēja vasarāju sadīgšanu. Tikai pagājušajā nedēļā
gaisa temperatūra būtiski paaugstinājusies. “Ceram, ka šonedēļ Latviju
šķērsos lietus frontes, jo mitrums sējumiem ir ļoti nepieciešams,” teica
Lazdiņš.
Lazdiņš teica, ka 15-20% no šogad pārziemojušajiem ziemājiem kopumā
Latvijā bija jāpārsēj slikto sējas apstākļu dēļ rudenī un nedaudz arī
ziemā, taču būtiski tas kopumā ražu neietekmēs. Pagaidām esot pāragri
prognozēt ražas apmēru šogad.
