Pateicoties saulainajam laikam, šonedēļ visā Latvijā ātrāk nekā citus
gadus tiks pabeigti vasarāju sējas darbi, vienlaikus zemniekos
nopietnas bažas raisa ieilgušais sausuma periods, biznesa portālam
“Nozare.lv” atzina aptaujātie eksperti.
“Katru dienu skatāmies debesīs, vai lietus būs. No vienas puses,
sausais laiks ļauj darbiem ļoti raiti ritēt uz priekšu – lielākā daļa
vasarāju ātrā tempā jau ir sasēti, kas negadās katru gadu. Tas ir
pozitīvi. Tomēr, ja lietus kavēsies vēl nedēļu, sāksies problēmas gan ar
iepriekšējās nedēļās pārsēto ziemāju, gan nupat sasēto vasarāju
dīgšanu,” sacīja kooperatīva “VAK” valdes priekšsēdētājs Indulis
Jansons.
Arī Jaunpils novada SIA “Joži” īpašnieks Gunvaldis Sproģis atzina, ka
bažīgi raugās uz ieilgušo sausumu, lai gan saimniecības 500 hektāri ar
labību apsēti ļoti laicīgi.
“Lietu ļoti vajag. It kā nedēļas beigās sola, bet, būs vai nebūs, kas
to lai zina. Savus laukus apsējām jau 8.aprīlī, jo rēķināmies, ka katru
gadu ap šo laiku ir sausuma periods. Tomēr šogad galīgi nav standarta
gads. Aprīļa sākumā pusi ziemāju lauku nācās pārsēt, un lauki skaisti
sazaļojuši, bet tagad nav skaidrs, kā sausums un vējš ietekmēs gan
pārsētos laukus, gan svaigi sasētos vasarājus,” sacīja zemnieks.
Savukārt lauksaimniecības kompānijas “Syngenta” agronome Ingrīda
Grantiņa atzina, ka lietus kavēšanās gadījumā vasarāju attīstība stipri
kavēsies, attiecīgi ietekmējot jauno ražu.
“Vasarāju sēšana šonedēļ tiks noslēgta visos reģionos, ko sekmēja
saulainas laiks. Tomēr mitrums ir ļoti nepieciešams. Ja joprojām būs tik
sauss, laikā nesāksies cerošana, kas ietekmēs gan augu tālāko
attīstību, gan arī jauno ražu,” sacīja agronome.
Viņa arī norādīja, ka šā gada sezonas meteoroloģiskās īpatnības liek
katrai saimniecībai ātri reaģēt uz situāciju un plānot sēšanas darbus.
“Visos laukos agri sēt nevarēja, jo daudzviet augsne bija auksta un
pārāk mitra. Zemgalē nācās pārsēt lielas ziemāju platības un tīri
fiziski bija ļoti grūti pagūt izdarīt gan pārsēšanas darbus, gan sēt
jauno ražu. Zemniekiem bija ātri jāreaģē un jāplāno darbi. Nenācās
viegli un tagad visi ar nepacietību gaida lietu, citādi nebūs labi,”
atzina Grantiņa.
Kā ziņots, šajā ziemā nepastāvīgo laika apstākļu dēļ Latvijā stipri
cieta ziemāji un līdz ar vasarāju sēju Zemgalē vien nācās pārsēt līdz
pat 80% no graudaugu sējumiem. Pārsēšanas darbus, kuru izmaksas ir
apmēram 100 eiro uz vienu hektāru, zemnieki veica par saviem līdzekļiem,
nerēķinoties ar kompensācijām no valsts vai Eiropas Savienības fondiem.
Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu,
nesasniedzot 2012.gada sezonas visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu.
Ar graudaugiem tika apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 1,6% vairāk nekā
2012.gadā. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā
ražība gan samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz
33,4 centneriem 2013.gadā.
