
Romu šajās dienās apmeklē vairāk nekā 200 svētceļnieku no Latvijas, tostarp arī Skaistkalnes katoļu draudzes prāvests Andrejs Mediņš kopā ar Skaistkalnes draudzes jaukto kori.
Pirmdienas, 24. novembra rīts, Latvijas pārstāvjiem sākās ar ienākšanu pa Svētā Pētera bazilikas durvīm, pēc tam sekoja Svētā Mise pie Svētā Pētera katedras altāra latviešu valodā, ziņo Vatikāna oficiālais medijs internetā – “Vatican News”. Dievkalpojumu vadīja Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs un vairāki Latvijas katoļu baznīcas priesteri. Pēc Svētās Mises visi kopā devās uz tikšanos ar pāvestu Vatikāna pils Klemensa zālē.
“Miers lai ir ar jums!” ar šiem Kristus novēlējuma vārdiem, kas šodienas apstākļos skan īpaši aktuāli, Leons XIV pēc krusta zīmes, sveica klātesošos. Atzīmējis, ka ir apritējuši 100 gadi kopš pirmā oficiālā latviešu tautas svētceļojuma uz Romu, viņš teica, ka ir skaisti glabāt šo tradīciju un sekot savu ticības senču pēdās.
“Vēlos izteikt pateicību par jūsu klātbūtni šeit, šajā rītā, jo Roma vienmēr ir bijusi mājas visiem kristiešiem,” sacīja pāvests. Viņš atgādināja, ka lielie apustuļi Pēteris un Pāvils šeit ir snieguši augstāko Evaņģēlija liecību, kļūstot par ticības mocekļiem. Leons XIV novēlēja, lai svētceļnieki var iedvesmoties no viņiem, kā arī no citiem svētajiem, kas tiek godināti mūžīgās pilsētas svētvietās. Viņi visi ir apliecinājuši, ka cerība nepieviļ, neraugoties uz nedrošajām situācijām un izaicinājumiem, ar kuriem viņiem nācās saskarties.


Leons XIV pieminēja sava priekšgājēja, pāvesta Franciska vizīti Latvijā 2018. gadā, kas iekrita mūsu zemes neatkarības 100 gadu jubilejā. “Toreiz viņš runāja par pagātnē pieredzētajām grūtībām,” teica pašreizējais pāvests. Viņš norādīja, ka šobrīd, kad konflikts reģionā var raisīt atmiņas par tiem skarbajiem laikiem, ir svarīgi, lai mēs visi vēršamies pie Dieva, lūdzot viņa stiprinājumu, kad atrodamies līdzīgu pārbaudījumu priekšā.
Turpinājumā pāvests pievērsās šī Jubilejas gada centrālajam tematam cerībai, sakot, ka cerība nenozīmē saņemt gatavas atbildes, bet tā aicina salikt mūsu paļāvību Dievā un tuvāk sekot Kristum. Leons XIV atgādināja, ka pāvests Francisks savas vizītes laikā Latvijas prezidenta pilī runāja par kristīgās ticības būtisko lomu mūsu zemes vēsturē un citēja Zentu Mauriņu, kura rakstīja, ka mūsu “saknes ir debesīs”. “Tāpēc, esmu pateicīgs, ka saiknes starp Latviju un Svēto Krēslu pēdējos gados ir kļuvušas ciešākas,” sacīja pāvests. Viņš izteica prieku, ka tikšanās laikā klāt bija arī Latvijas premjerministre Evika Siliņa, kuru sirsnīgi sveicināja. Vēršoties pie visiem klātesošajiem, Svētais tēvs teica:
“Kamēr cerība mūs uzmundrina, tajā pašā laikā tā mums ir jāvieno ar ticības tikumu, lai mēs ar neatlaidīgu skatu raudzītos uz tagadni un redzētu daudzos veidus, kādos Dievs mūs svētī šeit un tagad. Šajā ziņā svētceļojumam ir svarīga loma mūsu ticības dzīvē, jo tas dāvā laiku un telpu, lai dziļāk satiktu Dievu. Tas attālina no ikdienas dzīves rutīnas un trokšņa, un piedāvā vietu un klusumu, lai mēs skaidrāk dzirdētu Dieva balsi. Tāpēc, iedrošinu jūs izmantot šo lūgšanas iespēju un atvērties Dieva žēlastībai, lai Viņš varētu stiprināt jūsu ticību un dot mieru, ko nevar dot pasaule.”

Svētais tēvs aicināja latviešu svētceļniekus, lai tad, kad viņi atgriezīsies savā mīļotajā dzimtenē, atcerētos, ka svētceļojums nebeidzas, bet, ka tā sēklām ir jādzen asni ikdienas māceklībā un jānes augļi viņu dzīvē. Leons XIV apgalvoja: “Tādā veidā baznīca Latvijā noteikti turpinās būt par prieka un cerības avotu visiem latviešiem!”
Tikšanās noslēgumā pāvests visus novēlēja Marijas – baznīcas mātes debesīgajai aizbildniecībai un deva savu apustulisko svētību katram klātesošajam, visiem mūsu tuviniekiem, jo īpaši slimniekiem, veciem ļaudīm un bērniem. “Salieku jūsu dzīvi Dieva rokās!” atvadoties un pateicoties par vizīti, teica Romas pāvests.

Ministru prezidente Evika Siliņa pirmdien, 24. novembrī, darba vizītē Vatikānā aizvadīja privātu audienci pie Viņa Svētības pāvesta Leona XIV, kurā tika pārrunāta drošības situācija Eiropā, atbalsts Ukrainai, Svētā Krēsla loma nelikumīgi deportēto ukraiņu bērnu atgriešanas procesā, kā arī Latvijas un Svētā Krēsla attiecību nozīme.
“Man bija liels gods gan kā svētceļniecei, gan kā valdības vadītājai tikties ar Viņa Svētību pāvestu Leonu XIV, pārstāvot Latviju šeit, Vatikānā,” sacīja Ministru prezidente. Privātajā audiencē viņa pasniedza īpašu dāvanu no Latvijas: Nīcas-Bārtas tautastērpa etnogrāfisko vainagu un Džemmas Skulmes gleznas “Mantojums. II Dziesma” fotoreprodukciju. E. Siliņa uzsvēra, ka šī dāvana simboliski savij kristietību ar latviešu tautas tradīcijām un atgādina par Latvijas identitātes ceļu cauri vēsturei.
“Padomju okupācijas laikā Latvija ļoti daudz zaudēja. Nebija ļauts brīvi pulcēties, izpaust ticību un mūsu kultūru. Dāvinot šo kroni, es jutu, ka varu droši teikt: Latvija ir atguvusi savu spēku, savu identitāti, ticību un latviešu valodu,” teica E. Siliņa, piebilstot, ka pāvestam bijis patiess prieks redzēt, cik kuplā skaitā ticīgie no Latvijas devušies Nacionālajā svētceļojumā.
Ministru prezidente tikās arī ar Svētā Krēsla Valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu. Sarunās tika apliecināta abu pušu gatavība turpināt aktīvu dialogu par mieru, drošību, ekumenisma tradīcijām Latvijā, starptautisko tiesību nozīmi un sadarbību starptautiskajās organizācijās.
“Latvija vēsturiski ir cieši saistīta ar kristietību. Jau izsenis mūsu zemi dēvēja par Terra Mariana jeb Marijas zemi, kas simbolizēja mūsu piederību kristīgajai Eiropai un ticību kā garīgu balstu dažādos laikos. Arī šodien mūs vieno ticība, cerība un miera centieni. Latvijai ir sarežģīti kaimiņi, un vēsture mūs bieži ir nostādījusi karu un pārmaiņu krustcelēs. Tāpēc mums vienmēr ir bijis jāaizsargā gan sava valsts, gan savu cilvēku drošība. Mūsu dialogs ar Svēto Krēslu ir īpaši nozīmīgs. Esam vienoti taisnīga miera centienos, atbalstot Ukrainu un vienlaikus stiprinot arī savas valsts drošību,” pēc tikšanās uzsvēra E. Siliņa.