Jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzņemoties amata pienākumus, šodien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.
“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es
darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un
tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas
Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus
pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas,” teica Vējonis.
Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts
prezidenta amatā būs nacionālā vienotība, nacionālā pašapziņa,
patriotisms un sociālais taisnīgums.
Vējoņa kancelejas vadītāja amata pienākumus turpinās pildīt
Aleksandrs Bimbirulis, kurš vadīja arī prezidenta Andra Bērziņa
kanceleju, savukārt kancelejas vadītāja vietnieces amatu ieņems
aizsardzības ministra biroja vadītāja Egita Kazeka. Prezidenta ārlietu
padomnieces pienākumus uzņemsies Ārlietu ministrijas Ekonomisko
attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja
Maija Manika, kura savulaik bijusi arī Latvijas vēstniece Zviedrijā, bet
prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece būs Kristīne Jaunzeme,
kura arī iepriekš strādājusi Valsts prezidenta kancelejā.
Tāpat par Valsts prezidenta padomniekiem kļūs Karīna Rāviņa-Vimba,
kura iepriekš ieņēma Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības
padomnieces amatu, un Andis Jēkabsons, kurš bija Vējoņa kā aizsardzības
ministra padomnieks. Vējonim mainot amatu, viņa komandā turpinās strādāt
arī līdzšinējais aizsardzības ministra padomnieks, iepriekšējais
Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.
Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts
neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
Viņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu šim amatam parakstīja vairāki
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji un partijas “Vienotība”
līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. Saeima Vējoni prezidenta
amatā ievēlēja 3.jūnijā piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55
deputāti. Pret viņu nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens
izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies
balsojumā. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.
Vējoņa kandidatūru balsojumā neatbalstīja viens no koalīcijas
partneriem – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un
brīvībai”/LNNK, kura virzīja savu kandidātu šim amatam – tiesību
ekspertu Egīlu Levitu. Tātad Vējonis prezidenta amatā tika ievēlēts arī
ar opozīcijas balsīm. Līdz šim visas opozīcijas partijas ir noliegušas,
ka izšķirošajā balsojumā būtu atbalstījušas viņa kandidatūru.
Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, savukārt kopš
2014.gada strādāja aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes
ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un iepriekš ieņēma
Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu. Pēc ievēlēšanas
prezidenta amatā Vējonis apturējis darbību partijā.
Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas
pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa
amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes
direktors.
Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē
ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā
Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru
institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā
LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.
Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu politiķis norādījis, ka
dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708
eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952
eiro vērtībā.
Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus.
Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju
fondos un dzīvības apdrošināšanā.
Vējoņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu parakstīja vairāki ZZS
pārstāvji un partijas “Vienotība” līdere, Saeimas deputāte Solvita
Āboltiņa. No ZZS bija parakstījušies deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts
Brigmanis, Gundars Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri
pārstāv visas četras Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas.
Jau ziņots, ka līdzšinējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa sākumā
paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Šī ir
pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi
izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru
termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru
publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.
