Atbildīgajām ministrijām divu nedēļu laikā jāizvērtē iespējamie grozījumi Civilprocesa likumā, saskaņā ar kuriem komunālo pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar kreditētājiem būtu priekšroka, sadalot parādnieka īpašuma izsolē iegūtos līdzekļus, šodien nolēma valdība.Patlaban kreditētājs, kas parasti ir banka, ir viens no prioritārajiem izsolē iegūto līdzekļu saņēmējiem. Namu pārvaldes bija lūgušas tās noteikt par prioritārākām, salīdzinot ar bankām. Ekonomikas ministrijas pārstāvji šodien valdības sēdē norādīja, ka jau šovasar nākusi klajā ar priekšlikumu mainīt kārtību, kā, realizējot mantu, tiek pildītas saistības. Taču pret to iestājušās citas iesaistītās puses, tādēļ iecere netika virzīta tālāk. Bija iecerēts noteikt, ka pakalpojumu sniedzēji varēs saņemt 10% no kopējā parāda apjoma. Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), uzklausot informāciju par šo situāciju, aicināja atbildīgās ministrijas vēlreiz izvērtēt ideju. Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevkis savukārt aicināja respektēt finanšu sektoru un iesaistīt diskusijā arī to, jo tas, viņaprāt, ir fundamentāls jautājums. Arī Tieslietu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka runa ir par sistēmisku reformu, tādēļ jāizvērtē, kādas būs lēmuma sekas. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kura vadītajai ministrijai tiks nodotas arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietas, valdības sēdē minēja, ka intereses ir jāsabalansē, taču svarīgi, lai arī pašvaldību uzņēmumi, kas daudzviet ir pakalpojumu sniedzēji, nepaliek bešā. Patlaban likumā noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu īpašumu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, tālāk seko citi prasījumi, tostarp atsevišķi minēti ar ķīlu nodrošinātie prasījumi.
