Pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās
komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli
veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas
valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tādējādi Veselības ministrija varēs likt otrā un trešā līmeņa
slimnīcām pēc iespējas operatīvāk pārņemt pacientus no universitāšu un
reģionālajām slimnīcām.
“Vienojāmies, ka tiek veidota īpašas sadarbības teritorijas,” atklāja
valsts sekretāre, skaidrojot, ka tās pārraudzīs koordinators, lai
varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par slimnīcu ieviestajiem
pakalpojumu ierobežojumiem. Sadarbības tīkli veidosies ap reģionālajām
slimnīcām, un tajos ietilps pirmā un otrā līmeņa slimnīcas.
“Jau četrās slimnīcās, tajā skaitā Rīgas Austrumu klīniskajā
universitātes slimnīcā, ir sasniegts kritiski augsts esošo gultu
noslogojums,” sacīja valsts sekretāre.
Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu “mēs varam arī dot lielākas
tiesības slimnīcu vadītājiem”, norādīja Mūrmane-Umbraško, skaidrojot,
ka tas tostarp sniegtu lielāku kontroli pār darbinieku atvaļinājumiem.
Tāpat slimnīcām būtu vienkāršāk piesaistīt cilvēkresursus Covid-19
pacientu ārstēšanai.
Tādējādi ārstniecības iestādes Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, kā arī piesaistīt citu specialitāšu ārstus.
Arī Neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienesta direktore Liene Cipule preses konferencē sacīja, ka
šodien komisijas sēdē pieņemti lēmumi, kas ļaus nosūtīt rezidentus uz
reģionālajām slimnīcām, kur tas nepieciešams, un esot apzinātas arī
iespējas piesaistīt mediķus no ambulatorā sektora, lai sniegtu atbalstu.
Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis skaidroja,
ka ārkārtas situācijas izsludināšana ļaus efektīvāk pārvaldīt
cilvēkresursu pieejamību. “Mēs varam pārtraukt atvaļinājumus vieglāk,
mēs varam darbiniekiem lūgt strādāt brīvdienās. Tie ir lēmumi attiecībā
uz to, lai nodrošinātu vajadzīgo personālu,” atzīmēja Paeglītis.
Tāpat slimnīcas vadītājs teica, ka patlaban neredz nepieciešamību
apturēt ambulatoro pakalpojumu sniegšanu ārstniecības iestādē, taču
plānveida pakalpojumus jau šobrīd sāk ierobežot, slimnīcā vērtējot, vai
pacientu nepieciešams stacionēt, un iespēju robežās atliekot
pakalpojumus.
Vadoties pēc Veselības ministrijā paustā, ārkārtas situācija kā
juridisks statuss arī paātrina lēmumu pieņemšanas procesu un VOMK ir
plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt noteiktus
veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu plūsmu.
Kā norāda ministrijā, piemēram, ja kādā slimnīcā nevarēs nodrošināt
veselības aprūpes pakalpojumus, kurus nedrīkst pārtraukt sniegt
iedzīvotājiem, tos organizēs citā ārstniecības iestādē. Tāpat otrā un
trešā līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un
universitātes slimnīcām, kuru veselības stāvoklis un turpmākā ārstēšanas
gaita to pieļaus.
Vienlaikus tāpat kā līdz šim slimnīcas pašas lems par noteiktu
plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā
konkrēto situāciju, primāri sniedzot neatliekamo palīdzību. Ja būs
nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumus ierobežot plašāk, tāpat kā
iepriekš lēmumu apstiprinās valdība.
Attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem ministrijā uzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tajā skaitā nepieciešamie izmeklējumi un konsultācijas.
Līdzīgā apjomā kā līdz šim tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes
pakalpojumi, tostarp speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī
onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru
atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Ministrijā skaidro, ka katra ārstniecības iestāde individuāli
sazināsies ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts.
Vienlaikus šie pacienti nezaudēs savu rindu, un, atjaunojot konkrēto
pakalpojumu sniegšanu, tos saņems prioritāri. Ja cilvēks, piemēram, kopā
ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums šobrīd nav nepieciešams,
svarīgi esot atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
Lai saņemtu precīzāku informāciju par valsts apmaksātajiem veselības
aprūpes pakalpojumiem, iedzīvotāji tiek aicināti sazināties ar Nacionālo
veselības dienestu pa tālruni 8000 1234.
Kā ziņots, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš intervijā
Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atklāja, ka, izsludinot
ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā būs
brīvāki instrumenti medicīnas
personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts
plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja
tas nepieciešams.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī
stacionēti 102 Covid-19 pacienti. Savukārt kopumā stacionāros patlaban
ārstējas 744 pacienti, no kuriem 704 ir ar vidēji smagu slimības gaitu,
bet 40 – smagu slimības gaitu.
Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1863.
Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11
sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra
(SPKC) apkopotie dati.
Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs –
vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet
vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām
bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir
atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.
Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz
šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija
reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti
kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības
rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu
laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām
pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir
līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No
visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%.
SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek
uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība
uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA
aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19
gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par
tādiem, kas atveseļojušies.
