Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešanu rosina atlikt vēl uz pusgadu.
Paredzēts, ka par grozījumiem deputāti lems Saeimas sēdē, ceturtdien, 27. novembrī.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašreizējā kārtība nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām, savukārt jaunā sistēma paredzētu dalījumu “pamata” un “pilnajā” grozā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalītā sistēma nav īstenota kopš likuma pieņemšanas un tās ieviešana regulāri tiek atlikta. Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu risku, ka no 2026. gada 1. janvāra stātos spēkā regulējums, kas varētu ierobežot pakalpojumu pieejamību.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, kārtējo reizi atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” principa īstenošanas.
Divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” princips ietver veselības aprūpes minimumu jeb “pamata grozu”, kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju un citiem. Savukārt valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb “pilnais grozs” tiek nodrošināts tiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, kā arī sociāli mazāk aizsargātajiem – bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem un citiem. Pārējiem šis princips paredz iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, veicot brīvprātīgās iemaksas.
VM norāda, ka šis dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav īstenots – jebkuram ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
