Karstā ūdens temperatūras samazināšana var radīt riskus cilvēku veselībai, komentējot publiski izskanējušos aicinājumus energoresursu patēriņa samazināšanas nolūkos mazināt karstā ūdens temperatūru, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Veselības inspekcija.
Inspekcija aicina pašvaldības un ēku apsaimniekotājus nodrošināt karstā ūdens temperatūru virs +55 grādiem pēc Celsija skalas. Inspekcija norāda, ka pazemināta karstā ūdens temperatūra centrālajās ūdensapgādes sistēmās var izraisīt saslimšanu ar leģionelozi jeb leģionāru slimību.
Būtiski karstā ūdens temperatūru virs +55 grādiem uzturēt pastāvīgi vietā, kur karstais ūdens tiek sadalīts mājai, un nepieļaut tā samazināšanu arī periodiski. Vislielāko inficēšanās bīstamību rada ūdens temperatūra robežās no +37 līdz +42 grādiem. Veselības inspekcija uzsver, ka risks savairotiem legionellām būtiski pieaug, ja ūdens temperatūra nokrītas zem 50 grādiem vairāk kā divas stundas diennakts laikā.
Veselības inspekcija vērš uzmanību, ka legionellu baktēriju vairošanos būtiski veicina organisko vielu klātbūtne ūdenī, slikta ūdens cirkulācija, nepietiekama ūdens attīrīšana un dezinfekcija, kā arī paaugstināta dzelzs koncentrācija, ciets ūdens un mikrobioloģiskais piesārņojums. Tā kā legionellu baktērijas dzīvo dabas ūdeņos, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā praktiski nav iespējams, bet var novērst to pārmērīgu savairošanos. Bioplēves veidošanās novēršanas un samazināšanas pasākumi ūdensapgādes sistēmās ir ļoti būtiski legionellu baktēriju ierobežošanai, tomēr tehniski vienkāršākais paņēmiens ir pastāvīgi augstas karstā ūdens temperatūras uzturēšana sistēmā.
Inspekcija norāda, ka ar legionelozi nevar saslimt, ūdeni dzerot vai mazgājoties vannā. Saslimšana iespējama, ieelpojot mikroskopiskus inficētā ūdens pilienus, un visbiežāk tas notiek dušā vai burbuļvannā.
Legionella baktērijas var izraisīt infekcijas slimību, kas izpaužas kā plaušu karsonis. Paaugstināts risks saslimt ar legionelozi ir cilvēkiem ar hroniskām plaušu slimībām un novājinātu imūnsistēmu, kā arī bijušiem vai esošiem smēķētājiem un cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.
Foto:pexels.com
