Veselības ministrija (VM) Valsts kontroles revīzijā konstatētās problēmas slimnīcu darbībā sola risināt ar slimnīcu tīkla un sniegto pakalpojumu groza pārskatīšanu.
Kā aģentūru LETA informēja VM, tiek plānota slimnīcu tīkla pārskatīšana, lai izveidotu vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu. Tajā klīniskās universitātes slimnīcas kalpotu kā vadošie centri ar metodisko vadību un kvalitātes kontroli, slimnīcās būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un ārstniecības profilu kvalitātes kritēriji, kā arī būtu “attīstīta psihiskās veselības ekosistēma”, hronisko pacientu aprūpe, rehabilitācija un hospisa pakalpojumi.
Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas un pilotprojekta secinājumus, VM plāno pārskatīt stacionāro pakalpojumu profilus, definēt prasības stacionārajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādāt slimnīcu sadarbības tīkla modeli, balstoties uz citu valstu pieredzi.
Tāpat plānota arī finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti, sola VM.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) šodien preses konferencē pauda viedokli, ka no piecu līmeņu slimnīcu modeļa ir jāpāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli. Pirmā līmeņa jeb klīniskajās universitātes slimnīcās tiktu veiktas sarežģītas manipulācijas, otrajā – reģionālajā līmenī – būtu sadarbība ar klīniskajām universitātes slimnīcām, savukārt trešajā līmenī konkrēta reģiona slimnīcām būtu jābūt specializētām, nodrošinot kādu pakalpojumu. Līdztekus tām būtu jānodrošina mazas operācijas dienas stacionārā un jāsniedz primārā aprūpe.
Viņaprāt, ģeopolitiskās situācijas dēļ mazās slimnīcas nebūtu jāslēdz. Tās varētu pārveidot par labbūtības centriem, kuros varētu veikt diagnostiku, nodrošināt dienas stacionāra, hronisku pacientu un primāro veselības aprūpi.
VM uzsver, ka slimnīcu pakalpojumu groza pārskatīšana un ciešas sadarbības starp slimnīcām organizēšana nav tikai strukturāla reforma – tā ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpi.
Ministrija turpinās darbu pie reformas īstenošanas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, ārstniecības iestādēm un sabiedrību. Slimnīcu tīkla reforma ir daļa no plašākas veselības aprūpes sistēmas transformācijas, kuras mērķis ir integrēta aprūpe, kur primārā, ambulatorā un stacionārā aprūpe veido vienotu sistēmu un pacienta vajadzības ir centrā, skaidro VM.
VM uzstāj, ka “jau vairākus gadus” tiekot īstenoti pasākumi slimnīcu tīkla pārstrukturēšanai. Piemēram, kopš 2020.gada VM ir sagatavojusi sešus informatīvos ziņojumus par slimnīcu tīkla attīstību. Trīs no tiem nav guvuši politisku atbalstu, galvenokārt saņemot iebildumus saskaņošanas procesā. Neskatoties uz to, ir turpināts darbs pie slimnīcu tīkla pilnveides, norāda VM.
Lai uzlabotu pacientu plūsmu un samazinātu transportēšanas laiku, no 2024.gada 1.oktobra tika īstenots pilotprojekts pacientu nogādāšanas plānam, kura mērķis bija nogādāt pacientus tuvāk viņu dzīvesvietai, samazināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu slodzi un transportēšanas attālumus, tostarp atslogot augstāka līmeņa slimnīcas, nodrošinot aprūpi pirmā līmeņa stacionāros, klāsta ministrija.
Pēc VM sniegtās informācijas, pilotprojekta rezultāti liecina, ka joprojām pastāv izaicinājumi – zemāka līmeņa slimnīcās bieži tiek atteikta pacientu uzņemšana izmeklējumu vai speciālistu nepieejamības dēļ.
Ministrs piebilda, ka slimnīcu pārvaldības modeļi Latvijā ir ļoti sarežģīti, daudzas slimnīcas pieder pašvaldībām, un valsts nav šo iestāžu īpašniece. Tāpēc ar katru slimnīcu un novadu par sadarbību un izmaiņām nākas runāt atsevišķi, kas arī esot ilgstoši darīts. Tāpat sadarbību mēdz apgrūtināt tas, ka slimnīcu īpašnieki ir dažādi un ar atšķirīgām interesēm, tostarp privātām.
Abu Meri saprot pašvaldību vēlmi to slimnīcās nodrošināt vairākus pakalpojumus, tomēr nereti par prioritāti kļūst šo pakalpojumu pastāvēšana pati par sevi, nevis to kvalitāte. Ministra ieskatā, reģionālajās slimnīcās pakalpojumu kvalitāte mēdz nesasniegt vēlamo līmeni, par ko liecinot arī no Veselības inspekcijas saņemtās sūdzības par ārstniecības kvalitāti vairākās slimnīcās.
Rīgā atkārtoti operētas vairākas traumas, kādam pacientam nav laicīgi ticis atklāts insults. Šādu situāciju dēļ pacientiem nopietnu seku dēļ jāārstējas lielajās slimnīcās Rīgā.
Tāpat var runāt par atsevišķām dzemdībām, pēc kurām bērniem nākas ārstēties Bērnu slimnīcā. Ministrs vērtēja: ja kādā iestādē divas trīs dienas nav notikušas nevienas dzemdības, tad rodas šaubas par to, kādā kvalitātē tur šo pakalpojumu var pasniegt, sevišķi ja rodas komplikācijas.
Abu Meri norādīja, ka negrib saukt vainīgos, – ne slimnīcas, nedz pašvaldības, jo katrs grib darīt tā, lai iedzīvotāji saņem pakalpojumu. “Realitātē vienkārši nav, kas sniedz šo pakalpojumu,” norādīja ministrs.
“Neesmu pārsteigts ne par vienu teikumu, kas minēts revīzijā,” vērtēja Abu Meri.
Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas.
Valsts kontrole VM sniegusi piecus ieteikumus, kurus ieviešot ne vēlāk kā 2029.gadā, sakārtotā slimnīcu tīklā pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus, pārskatītā uzņemšanas nodaļu tīklā visās vietās būs pieejama pilnīga speciālistu komanda, kas sniedz medicīnisko palīdzību, savukārt slimnīcu pakalpojumus plānos, sasaistot pieejamo finansējumu ar pakalpojumu kvalitāti.
Ilustratīvs attēls, avots: Valsts kancelejas arhīvs.
