Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija) noliedz, ka nākamgad varētu slēgt deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas.”Vēlos noraidīt sabiedrībā uzvirmojušās bažas par slimnīcu slēgšanu. Neviena slimnīca netiks slēgta. Arī iepriekš strukturālo reformu gaitā slimnīcu pārprofilēšanas rezultātā slimnīcas nav slēgtas – tās turpina strādāt kā veselības aprūpes iestādes, kur pacienti saņem kvalitatīvu, bet izmaksu ziņā lētāku medicīnisko palīdzību. Savukārt, izmaksu efektīvāka ārstēšana slimnīcās, plašāka palīdzība pie ģimenes ārstiem un ambulatorajā sektorā ir veids kā nākotnē samazināt lielos pacientu līdzmaksājumus par ārstēšanos slimnīcās, veiktajiem izmeklējumiem, kompensējamajiem medikamentiem un medicīnas ierīcēm,” teica Bārzdiņš. Bārzdiņš uzskata, ka Veselības ministrijas (VM) piedāvātais 2011.gada budžets ne tikai nepasliktinās veselības aprūpes pieejamību, bet arī atspoguļo pārmaiņas nozarē pēc būtības. Pēc ministra domām, šobrīd tas ir labākais iespējamais risinājums. Savukārt Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars nedomā, ka slimnīcu pārprofilēšana palīdzēs ietaupīt. “Valstij tas izmaksās dārgāk, jo pacienti būs tālu jāved,” domā Kokars. “Piemēram, Vidzemes slimnīca Valmierā no mums ir 115 kilometrus, tās ir ļoti tālu,” uzsver Kokars. Arī pacientiem tas nav izdevīgi, jo tiem, kam hospitalizācija tomēr nebūs nepieciešama, būs pašu spēkiem jātiek uz mājām. Turklāt Madonas slimnīcas stacionārā šogad uzņemti 6114 pacienti, bet minimālais 2010.gada plāns bija 3025 pacienti. “Daļu neaizvedīs, daļa neaizbrauks,” saka Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs par gaidāmu slimnīcu pārprofilēšanu. “Nekas labs jau tur nav,” piekrīt Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs. Viņaprāt, ir jādomā par vairākiem aspektiem: pirmkārt, daļa pacientu var nesaņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, otrkārt, kas notiks ar darbiniekiem, kas varētu nebūt vajadzīgi pēc pārprofilēšanas. “Jau tagad ir dramatiski palielinājusies slimnieku mirstība un invaliditātes gadījumu skaits,” piebilst Kalējs. Tomēr VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders uzskata, ka nav pamata uztraukumam, jo nav slēgta neviena līdz šim reorganizētā slimnīca, arī nākamgad pārprofilētās slimnīcas turpinās darbu un sniegs palīdzību pacientiem. Tagad vēl nevar precīzi pateikt, uz kurām slimnīcām vedīs pacientus, bet tās noteikti būs iespējami tuvākas slimnīcas. Arī slimnīcu darbiniekiem nevajadzētu bažīties, jo viņiem ir niša, kur savas zināšanas izmantot, domā Šneiders. “Slimnīcas turpinās strādāt, tāpēc personāls būs nepieciešams. Daļa no māsām, kas strādāja slimnīcā, varētu strādāt primārajā veselības aprūpē. Un arī tajās slimnīcās, uz kurām vedīs pacientus, vajadzēs papildus darbiniekus,” uzsver Šneiders. Jau ziņots, ka, iespējams, no 2011.gada otrā pusgada tiks likvidētas deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas. Par to, ka šāds lēmums varētu tikt pieņemts, liecina Finanšu ministrijas publiskotais “Fiskālās konsolidācijas pasākumu plāns”. Ļoti iespējams, ka valsts vairs neapmaksās neatliekamo palīdzību deviņām no vienpadsmit slimnīcām: Jūrmalas, Ogres, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles, Madonas un Tukuma.
