Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā veselības darba grupa
piedāvās koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares
finansēšanas avotiem – obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar
minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli par vienu procentpunktu ceļot
pievienotās vērtības nodokli (PVN), vai arī ieviest obligāto veselības
apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.
Kučinskis pēc darba grupas sēdes žurnālistus informēja, ka šodien
diskusijas notika par četriem priekšlikumiem.
Lai arī galīga vienošanās
netika panākta, darba grupa lēma izskatīšanai koalīcijā piedāvāt divus
priekšlikumus – Latvijas Bankas ideju ieviest katram iedzīvotājam
fiksētu vai diferencētu maksājumu par obligāto veselības apdrošināšanu
vai arī Kučinska priekšlikums obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt
ar minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli ceļot PVN par vienu
procentpunktu – līdz 22%.
Kučinskis sacīja, ka viņa piedāvātajā variantā tie iedzīvotāji, kas
maksā sociālās iemaksas saņems medicīnas pakalpojumus 75% apmērā no
pakalpojumu groza, kurā ietverti tādi pakalpojumi kā ģimenes ārsts,
specifiskās saslimšanas, piemēram, onkoloģija, kā arī ātrā medicīniskā
palīdzība u.c.
Premjera piedāvājums paredz, ka tādējādi veselības nozare papildus
iegūtu aptuveni 80 miljonus eiro. “Papildus finansējums ļaus strikti
pateikt, ka vairs nebūs gadiem jāstāv rindās, bet valsts garantēs
pakalpojumus noteiktā laika posmā,” sacīja premjers.
Viņš gan atturējās prognozēt, vai šis priekšlikums gūs atbalstu
koalīcijā. “Gaidīšanas laiks ir beidzies. Lēmums jāpieņem nākamās
nedēļas beigās,” uzsvēra Kučinskis.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc darba grupas
sēdes žurnālistiem sacīja, ka, ieviešot obligātās veselības
apdrošināšanas modeli, augtu medicīnas pakalpoju klāsts Latvijas
iedzīvotājiem.
Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Bankas piedāvājums paredz obligātu
maksājumu visiem iedzīvotājiem, piemēram, 20 eiro apmērā, bet summu arī
varētu diferencēt atkarībā no ienākumu līmeņa. Savukārt tiem, kas
nevarēs atļauties iegādāties polisi, palīdzēs valsts vai pašvaldība.
“Latvijas Bankas modelis neparedz nodokļu celšanu, turklāt Latvijas
bērniem, studentiem un pensionāriem apdrošināšanas polise būtu par
velti, bet strādājošie varētu maksāt, iespējams, diferencētas polises
izmaksas. Pēc mūsu aprēķiniem, valsts budžets iegūtu 250 miljonus eiro,
par ko varētu samaksāt gan ārstiem un māsiņām, gan arī samazināt
rindas,” stāstīja Latvijas Bankas prezidents.
Latvijas Bankas prezidents bija skeptisks par priekšlikumu celt PVN,
jo tas viņa ieskatā ir “lielākais bezspēcības apliecinājums”.
“Šo nodokli parasti ceļ valstis, kas atrodas dziļā krīzē un tām nav
naudas. Manuprāt, PVN ir nacionālais drošības nodoklis, kuru valstis ceļ
tikai tad, kad ir bezizeja, bet Latvijai tāda situācija nav,” uzsvēra
Rimšēvičs.
Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās
valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika
nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares
finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.
Pēcāk veselības finansējuma jautājuma risināšanai tika izveidota
darba grupa Ministru prezidenta vadībā. Valdības vadītājs norādījis, ka
viņa vadītā darba grupa no iepriekšējām darba grupām atšķiras ar to, ka
šoreiz ir noteikta robeža jeb datums, proti, 1.jūnijs, līdz kuram
jāpanāk vienošanās. Viņš uzsvēra, ka koalīcijai būs jāsanāk kopā un
jāpieņem viens no risinājumiem, kas kādam noteikti nepatiks.
Tāpat ziņots, ka Veselības ministrija (VM) neatbalsta valsts
veselības apdrošināšanu fiksētā maksājuma veidā. VM un veselības
ministre Anda Čakša iestājas par to, ka jānodrošina veselības
apdrošināšanas piesaiste sociālajam nodoklim, īpaši ņemot vērā ēnu
ekonomikas apmēru Latvijā.
