Vēsturiskā muiža meklē jaunu saimnieku

Padomju apbūves ieskauta, Sesavas pagastā līdzās kultūras namam pussabrukusi jau gadiem stāv Bērvircavas muižas kungu dzīvojamā ēka, kas esot senākā koka ēka Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā, ziņo laikraksts “Zemgales Ziņas”.

Vairākkārt bijusi vēlme seno namu nojaukt, tomēr tam nav piekritusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Pirms pāris gadiem Bērvircavas muižas kungu māja nonāca pašvaldības īpašumā, kas nolēma to pārdot. Tomēr izsole beidzās bez rezultāta. Vēsturiskās ēkas liktenis nav vienaldzīgs Piļu un muižu asociācijai, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, tāpēc Lielvircavas muižā notika ekspertu diskusija par variantiem, kā saglabāt Bērvircavas muižas kungu ēku.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova skaidro, ka tas ir svarīgi, jo zem sliktā stāvoklī esošā ārējā apvalka, kas izveidots, 19. gadsimtā ēku paplašinot, labi saglabājušās 17. gadsimta apgleznotās griestu sijas un citas liecības. «Pirmais iespaids ir, ka uzpūtīs vējš un ēka sabruks, bet, ieejot iekšā, tā ir samērā apmierinošā stāvoklī. Muižu nemaz nav tik daudz, lai mēs atļautos tā vienkārši, nepārdomāti to iznīcināt,» pauž E. Mantrova.

Mākslas vēsturnieks un ilggadējais Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis diskusijā norādīja, ka, viņaprāt, ēkai vajadzētu noņemt 19. gadsimta apvalku, pārvest to uz Brīvdabas muzeju un atjaunot 17. gadsimta veidolā. Lai arī nelabprāt, bet šādam variantam piekristu arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. E. Mantrova pauž: «Gribētos šo ēku saglabāt Jelgavas novadā, bet, ja tas ir vienīgais veids, kā to saglabāt, to var demontēt.»

Ekspertu ieskatā pastāv arī citas iespējas, kā ēku ar visām 17. gadsimta liecībām nezaudēt. SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» izstrādājusi gan tās atjaunošanas, gan konservācijas projektu. Arhitekts Artūrs Lapiņš stāsta, ka, atjaunojot Bērvircavas muižas kungu māju, varētu arī domāt, kā atgūt seno muižas parku, kas potenciālajam īpašumam dotu papildu vērtību un iespējas. Cik varētu izmaksāt ēkas atjaunošana, gan īsti pateikt nevarot, jo tas atkarīgs arī no tās izmantošanas mērķa. Savukārt, ja ēka, kas pašvaldības funkciju veikšanai nav nepieciešama, tomēr paliek pašvaldības īpašumā, tā noteikti būtu jāiekonservē. A. Lapiņš skaidro, ka «projekts ir gatavs, tas netika realizēts, jo pašvaldība izlēma ēku pārdot. Ja ēka paliek pašvaldības īpašumā, konservācija noteikti būtu jāveic». Īstenojot konservācijas projektu, kungu māja varētu būt paglābta uz vairākiem gadu desmitiem. Piļu un muižu asociācijas vadītājs Roberts Grinbergs gan cer, ka Bērvircavas kungu mājai atradīsies īpašnieks: «Interesenti ir bijuši, izvērtējuši, apskatījušies. Visi atzīst, ka sākotnējā izsoles cena ir par augstu, jo tā ir līdzvērtīga summai, ko šobrīd varētu ieguldīt jumta sakārtošanai. Ja cena būtu zemāka, interesentu būtu aizvien vairāk.»

Plānots, ka jau tuvākajā laikā Jelgavas novada dome elektroniskajā izsoļu vietnē izsludinās nākamo izsoli ar pazeminātu sākumcenu – 11 200 eiro. Sākotnējā Bērvircavas muižas kungu ēkas izsoles cena bija 14 000 eiro.